Šajās dienās Valkas pagastā vērienīgi apkārtnes sakopšanas darbi notiek pie Latvijas armijas ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņas akmens, kas uzstādīts viņa dzimto māju vietā.
Šajās dienās Valkas pagastā vērienīgi apkārtnes sakopšanas darbi notiek pie Latvijas armijas ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņas akmens, kas uzstādīts viņa dzimto māju vietā.
Valkas pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Bašķis informē, ka pašvaldība jau sen vēlējusies sakārtot pieminekļa apkārtni, bet līdzekļu trūkuma dēļ nodoma īstenošanu vairākas reizes vajadzēja atlikt. “Ap pieminekli ir saaudzis mežs. Diezgan slikts bija arī iebraucamais ceļš. Lai pienācīgi sakārtotu šo piemiņas vietu, bija nepieciešama tehnika un cilvēki, kuri var strādāt vismaz pāris nedēļu. Mūsu ieceri atbalstīja Lauksaimniecības konsultāciju centrs. No tā saņēmām 200 latu, un apmēram tikpat daudz līdzekļu atvēlēja pagasta padome. Kopā savācām 500 latu. Pēterim Radziņam ir ievērojama loma Latvijas vēsturē, un mēs gribam, lai tik slavenu novadnieku zinātu arī pagasta jaunā paaudze. Apkārtni sakopj sabiedriskajos darbos iesaistītie bezdarbnieki,” stāsta G. Bašķis.
Ik gadu maija sākumā pagasta ļaudis pulcējas minētajā piemiņas vietā, lai atcerētos ģenerāli Pēteri Radziņu viņa dzimšanas dienā. “Tad parasti no Rīgas ierodas arī ģenerāļa radinieki. Domāju, ka viņi nākamā gada pavasarī būs priecīgi pārsteigti, redzot izdarīto,” piebilst G. Bašķis.
Pagasta padomes priekšsēdētājs ir ieplānojis apkārtnē izcirst krūmus, nozāģēt piemiņas vietai pārlieku tuvu pieaugušus kokus, ierīkot jaunus celiņus un sakārtot divus kilometrus garo ceļu līdz P. Radziņa dzimtas mājām. Pašlaik pilnā sparā notiek ieceru īstenošana.
Ģenerālis P. Radziņš dzimis 1880. gada 2. maijā Lugažu pagasta (tagadējais Valkas pagasts) “Jaunvīndedzēs”. Viņš ir mācījies Lugažu draudzes skolā, pēc tam Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā.
1894. gadā P. Radziņš brīvprātīgi iestājas Krievijas armijā. Viņu ieskaita 12. Urālu kājnieku pulkā, kas atrodas Kauņā, bet pēc tam nosūta uz Viļņas junkurskolu. To viņš pabeidz 1901. gadā un dienestu turpina 24. Simbirskas kājnieku pulkā. Krievu – japāņu karā P. Radziņu nosūta uz Mandžūrijas armiju. Viņš piedalās vairākās smagās kaujās. No 1907. līdz 1910. gadam viņš mācās ģenerālštāba akadēmijā, bet pēc tam turpina dienestu Varšavā. 1912. gadā P. Radziņu ieceļ par ģenerālštāba adjutantu 38. kājnieku pulka divīzijas štābā. Viņš ir piedalījies vairākās Pirmā pasaules kara kaujās. Par militāriem nopelniem P. Radziņš ir apbalvots ar Staņislava 2. un 3. šķiras ordeni, Annas 2., 3., un 4. šķiras ordeni un Vladimira 4. šķiras ordeni.
Latvijā P. Radziņš atgriežas 1919. gada rudenī un kļūst par armijas virspavēlniecības štāba priekšnieku. Šo amatu viņš sāka pildīt, kad bermontieši apdraudēja Rīgu. P. Radziņš vadīja Rīgas, Latgales un Zemgales atbrīvošanas kaujas. Viņš izstrādāja kaujas plānu lielinieku padzīšanai no Latgales. Šis plāns minēto novadu, kā arī vēlāk visu Latviju ļāva atbrīvot no okupantiem ar salīdzinoši nelieliem zaudējumiem. 1920. gada februārī P. Radziņu paaugstina par ģenerāli. Savukārt tā paša gada augustā P. Radziņu par nopelniem Latvijas atbrīvošanā apbalvo ar 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeni. Viņam izsniedz ordeni ar pirmo kārtas numuru. Pēc tam P. Radziņš kļūst par Lāčplēša Kara ordeņa domes pirmo locekli. 1927. gadā ģenerālis saņem 2. šķiras Lāčplēša Kara ordeni. P. Radziņš mirst 1930. gadā Rīgā. Viņš ir apglabāts Rīgas Brāļu kapos.
