Kaut arī zemniekiem tiek piesolīti dažādi Eiropas Savienības atbalsta maksājumi, Valkas pagasta zemnieku saimniecības “Liepaines” īpašnieks Andris Līdums uzskata, ka Eiropai viņa produkcija un darbs īpaši nav vajadzīgi.
Kaut arī zemniekiem tiek piesolīti dažādi Eiropas Savienības atbalsta maksājumi, Valkas pagasta zemnieku saimniecības “Liepaines” īpašnieks Andris Līdums uzskata, ka Eiropai viņa produkcija un darbs īpaši nav vajadzīgi.
Zemnieks nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, saimniecība ir specializējusies lopkopībā. “Mana sieva pēc profesijas ir grāmatvede, tādēļ uzņēmās apsaimniekojamo platību kartes izstrādāšanu. Viņa neuzmanības dēļ nedaudz kļūdījās, un tūlīt stājās spēkā tādas sankcijas, ka mati slējās stāvus,” stāsta zemnieks.
Viena kļūda maksā 5000 latu
Sākumā Līdumu ģimenei šķita, ka neprecizitātes novēršana lielas problēmas nesagādās.
“Pēc kļūdas atklāšanas gribējām to izlabot, taču sistēma ir tā izstrādāta, ka vēlāk neko mainīt nevar. Pat Lauku atbalsta dienestā, kur iesniedzu karti, vadība brīnījās par tādu kārtību. Kartē nebija iezīmēts viens lauciņš, kurā audzējam ekoloģiski tīru produkciju. Kaut pirms tam bioloģiskās lauksaimniecības inspektori mūsu saimniecību bija pārbaudījuši un atzinuši, ka viss ir kārtībā, tomēr tas vairs finansējuma piešķīrējus neinteresēja. Ja kartē lauciņa nav, tad tur nav arī zemes kopšanas. Inspektoru atzinums, ka viss tiek audzēts atbilstoši noteikumiem, nevienu vairs neinteresēja. Galvenais bija papīrs, nevis patiesā situācija. Tagad man jāatmaksā no saņemtā finansējuma apmēram 5000 latu. Tā ir nenormāla situācija, jo patiesībā viss ieplānotais darbs notiek,” stāsta A. Līdums.
Atbalsta piešķiršana var novest līdz bankrotam
Pēc zemnieka domām, atbalsta finansējuma saņemšanā radītā sistēma neveicina zemes saimnieku ieinteresētību, bet drīzāk atbaida uzsākt kaut ko lielāku. Pašlaik gan lauksaimniecības vadošie speciālisti sola jaunas iespējas, kuras radīšot drīzumā pieejamie Eiropas Savienības fondi. A. Līdums uzskata, ka pirms pieteikšanās uz to izmantošanu ļoti jāuzmanās. “Rūpīgi jāizpēta katrs noteikumu punkts un jāraugās, lai nepieļautu pat vissīkāko kļūdu dokumentu formēšanā. Pirms saistību uzņemšanās uzmanīgi jāapsver visi “par” un “pret”. Mazākā kļūdīšanās var uzlikt vāku visai turpmākai saimniekošanai,” apliecina A. Līdums.
Zemnieks Eiropas birokrātiskajai kārtībai nav padevies un darbu turpina. Kaut par šīs ziemas īpatnībām bijuši dažādi viedokļi, A. Līdums uzskata, ka tā neko daudz no iepriekšējām neatšķiras. “Ziema tāda pati kā agrāk. Tās sākumā grūtāk bija iebraukt mežā, bet citādi nekādu atšķirību. Ganāmpulkā ir apmēram 30 govju un teļu,” informē A. Līdums.
Pašam jādomā, kā izķepuroties
Augkopībā zemnieks tirgum audzē kartupeļus. Viņš ir diezgan izbrīnīts, ka joprojām pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ir mazs pieprasījums. “Lai cik dīvaini tas ir, vairākumam ekoloģiski tīrus kartupeļus nevajag. Ir gan daļa cilvēku, kuri šādu produkciju vēlas iegādāties par katru cenu, taču vismaz pagaidām tādu nav daudz. Pēc manām domām, pašlaik daudziem ir vienalga, ko lietot pārtikā. Ar bioloģiskajām metodēm audzējot kartupeļus, tie tiešām ir ļoti garšīgi, arī raža pērn bija laba. Tomēr noiets ir mazs. Lielākā ražas daļa stāv glabātavā. Es nevaru arī tos pārdot par zemāko cenu, kāda ir tupeņiem, kas izaudzēti ar intensīvās lauksaimniecības metodēm. Man tomēr jāraugās, lai ieguldītais darbs atmaksātos,” saka A. Līdums.
Lai saimniecībai nerastos zaudējumi, saimnieks pats domā, ko vēl ieviest. Pērnvasar viņš pie mājas uzcēla nelielu gateri, kurā ar lentzāģi gatavo brusas un dēļus. Kokmateriālus zemnieks iegūst savā mežā. “Lai kādus atbalstus sola, vienmēr ir jāpaļaujas tikai pašam uz sevi un jādomā, kā izkļūt no grūtākas situācijas. Tas nu ir pilnīgi skaidrs,” apliecina A. Līdums.
