Līgo svētku dienā Valgā un Valkā notika vērienīgas svinības saistībā ar Latvijas un Igaunijas Brīvības cīņu atceri. Valgā tikās abu valstu prezidenti Tomass Hendriks Ilvess un Andris Bērziņš. Šovasar aprit 95 gadi, kopš notikušas Brīvības cīņas – Cēsu kaujas Latvijā un Paju – Igaunijā.
Tik vērienīga militārā parāde Valkā notika pirmoreiz. Valgā tā notiek jau otro reizi, kad dzimtenes aizstāvju vienības robežpilsētā maršēja 1999. gadā. Cēsu un Paju kauju gadadienas abās valstīs ir svētku dienas. Igaunijā Uzvaras dienu atzīmē kopš 1934. gada 23. jūnijā. Cēsu kauju atceri – Varoņu piemiņas dienu – Latvijā atzīmē 22. jūnijā.
Vienuviet daudz militārpersonu Soļojošām militārpersonu vienībām interesenti varēja sekot ielu malās abās pilsētās.Valkā Lugažu laukumā svētku dalībniekus un skatītājus uzrunāja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Igaunijas Zemessardzes brigādes ģenerālis Mēlis Kīli.Pavisam Valgas un Valkas ielās maršēja vairāk nekā 1300 militārpersonu no Igaunijas, Latvijas un ASV. Pasākumā piedalījās arī Igaunijas un Latvijas zemessardzes vienības, simbolizējot apvienošanos brīvības sargāšanā. Kaimiņvalsti pārstāvēja Igaunijas zemessardzes “Kaitseliit”, armijas militārās vienības, “Brīvprātīgā Sieviešu aizsardzības organizācija” un Igaunijas jaunsardzes vienības.
Gaisā NATO lidmašīnasLatviju pārstāvēja astoņas dzimtenes aizstāvju vienības, kopā ap 300 cilvēku. Parādes rindas kuplināja Brīvības cīņu sabiedroto valstu – Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Lielbritānijas – karognesēji. Par svētku maršu rūpējās Igaunijas Bruņoto spēku, Policijas un Robežsardzes dienesta, Zemessardzes un Latvijas Bruņoto spēku orķestri. Parādi vadīja Igaunijas Zemessardzes brigādes ģenerālis Mēlis Kīli, bet to Valgā pieņēma Tomass Hendriks Ilvess. Pēc parādes viņš uzrunāja visus klātesošos. Svētku dalībniekus tradicionāli uzrunāja arī Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass.Uz Igaunijas – Latvijas robežas Raja un Rīgas ielas krustojumā notika militārās tehnikas izstāde. Kad parādes dalībnieki devās uz Valku, debesīs bija vērojami parauglidojumi. Tajos piedalījās NATO iznīcinātāji, Igaunijas Gaisa spēku aviācija.
Izveido karogu alejuPasākumā piedalījās arī 213. apvienotā Valkas, Ērģemes un Strenču jaunsargu vienība instruktora Ritvara Leitena vadībā. Vienības uzdevums bija izveidot Latvijas karogu aleju pie Latvijas un Igaunijas robežas Rīgas ielā, caur kuru izsoļoja visi parādes dalībnieki. 24 jaunsargi ar karogiem nostājās divās rindās. Noslēgumā viņi pievienojās parādes dalībnieku vienībām. “Mums tas izdevās skaisti. Nostājāmies divās rindās aiz VIP personām. Īpašu akcentu piedeva gan NATO aviācija, gan lietus un krusa,” smaida R. Leitens. Viņš piebilst, ka parasti bijis neliels cīniņš par to, kurš pasākumā nesīs karogu, tagad karogi tika visiem.
Cīnījās kopā ar igauņiemCēsu kaujas bija nozīmīgs Latvijas vēstures pagrieziena punkts, kad 1919. gada jūnijā apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru. Tikko iegūto Latvijas neatkarību pirmo reizi aizstāvēja arī Cēsu skolnieku rota. Kopā ar igauņu karavīriem pēc vairāku dienu smagām kaujām tika izcīnīta uzvara, un landesvēra karaspēks atkāpās. Ja kaujās pie Cēsīm būtu zaudēts un Latvijas armija sakauta, vāciešiem būtu brīvs ceļš uz Igaunijas iekarošanu. Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
