Kur lidojums rit mūžībā, mīt nāves aromāts.
Kur lidojums rit mūžībā,
mīt nāves aromāts,
Starp formālajām parādībām
Tu esi izdomāts.
Tev smarža salda, tropiska,
bet nesajust man to,
Kaut zinu, ka tas liecina
par miglu mūžīgo.
Jo caurdurta man dvēsele,
tā māla klonā kalst,
kā nevērtīga mēbele
man nervi ledū salst.
Tikpat cik esmu beigta —
Tu atkal esi dzīvs,
kā ēna neapsteigta
Tu esi agresīvs.
Kā sirds, kas tevis paša
sāpēm mocīta
Ir elles uguns dvaša,
tev cauri izpūsta.
Tev acis asas, dzēlīgas
un nāvējošas lūpas.
Tevī asinis plūst aukstas
un man par lāstu kļūst.
Kā vienmēr… palicēja es
Tu prom no manis bēdz…