Smiltenes pilsēta trešdien ieguva vērtīgu kolekciju vēstures un novadpētniecības muzeja veidošanai.
Smiltenes pilsēta trešdien ieguva vērtīgu kolekciju vēstures un novadpētniecības muzeja veidošanai.
Gandrīz gadsimta ceturksni krātu senu priekšmetu kolekciju sabiedrībai dāvina ilggadējā Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas ārste Ilze Krūmala.
Šī kolekcija ar daudziem simtiem eksponātu jau faktiski pati par sevi ir muzejs, jo sniedz plašu, daudzpusīgu ieskatu arheoloģijā, etnogrāfijā, tautas sadzīvē un citās jomās. Eksponātu klāstā ir seni darbarīki, rokdarbi, trauki, grāmatas, dokumenti, fotogrāfijas un citas vēstures liecības. To visu pakāpeniski uzskaitīs un sistematizēs. Iespējams, jau rudenī pilsētā tiks veidotas pirmās tematiskās izstādes no I. Krūmalas kolekcijas.
Smiltenei nav sava muzeja, kurā izvietot iegūtos vērtīgos eksponātus, tāpēc pilsētas domei jāsapulcējas un beidzot strikti jāizlemj, kuras telpas ierādīt muzejam, rosina Smiltenes domes deputāte, pilsētas kultūras un sporta centra direktore Gunita Ozoliņa. Viņa aktīvi iesaistījusies I. Krūmalas dāvinājuma pārņemšanā pilsētai.
“Tad arī visi kopā varētu tālāk lemt, kādus projektus rakstīt, lai saglabātu kultūras vērtības un piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu muzeja telpu iekārtošanai. No pašvaldības budžeta tas nav iespējams,” atzīst G. Ozoliņa.
Muzeja krājumu sistematizēšanā atbalstu solījusi I. Krūmalas meita Renāte Krūmala-Kenney. 90. gadu sākumā viņa strādāja Smitsona institūta muzejā Amerikā un ieguva pieredzi šajā jomā.
G. Ozoliņu patīkami pārsteidz izvēle dāvināt savu kolekciju sabiedrībai. “Cilvēki, kuri kolekcionē senas lietas, par tām būtu gatavi maksāt naudu. Šis gadījums pierāda, ka bez naudas ir arī citas vērtības.”
“Mani tēvs, arī ārsts pēc profesijas, jau bērnu dienās audzināja ar domu, ka katram cilvēkam bez tā, ko viņš ir profesionāli apguvis un ar ko pelna savu maizi, tomēr jādara vēl kaut kas. Impulsu konkrēti šim darbam man deva fotomākslinieks Juris Krieviņš,” savu entuziasmu senu priekšmetu meklēšanā un saglabāšanā nākamajām paaudzēm motivē I. Krūmala.
Viņa pateicas visiem ļaudīm, kuri savulaik atsaucās, uzticējās un dāvināja priekšmetus muzejam, kaut vēl nemaz nebija zināms, kad tas būs. I. Krūmala rosina cilvēkus arī tagad būt atsaucīgiem un dāvināt vēsturiskus priekšmetus topošajam Smiltenes muzejam, lai tā eksponātu skaits būtu vēl plašāks. “Muzejs ir skaista lieta. Mēs varam atskatīties uz laiku, kas pagājis, un salīdzināt ar to, kā dzīvojam un domājam pašreiz.”
I. Krūmala domā, ka Smiltenes pilsētas muzeju vislabāk būtu ierīkot bijušajā svaru darbnīcā Atmodas ielas malā pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene”, un rosina to nosaukt slavenā smilteniešu novadnieka keramiķa Jēkaba Drandas vārdā. Kolekcijā ir unikāls J. Drandas darināts pods gurķu marinēšanai, ko savulaik dāvinājusi skolotāja Alise Dzirkale. Tāds tas esot vienīgais Latvijā. Šo podu varēja apskatīt J. Drandas 150 gadu atceres izstādē Rīgā, Vēstures muzejā.
