Pašlaik Valkas rajonā vienlaikus tiek strādāts pie trijiem interneta iekārtošanas projektiem. Tie ir dažādās īstenošanas pakāpēs.
Pašlaik Valkas rajonā vienlaikus tiek strādāts pie trijiem interneta iekārtošanas projektiem. Tie ir dažādās īstenošanas pakāpēs.
“Projektā “e–Vidzeme” līdz 20. decembrim uz apmācības kursiem var turpināt pieteikties pašvaldību un skolu darbinieki. Pēc kursu beigšanas un sekmīgi nokārtota eksāmena viņi iegūs Eiropas datorprasmes sertifikātu. Projekta “e–Vidzeme” ietvaros “Telia Latvija” informēs katru pašvaldību un nosūtīs tai interneta pieslēguma ierīkošanas grafiku skolās un bibliotēkās nākamā gada pirmajā pusē. Dažās vietās tas notiks arī jūlijā,” informē Valkas rajona padomes informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists Vilnis Vilguts.
Sadarbība ar igauņiem pagaidām sekmīga
Patīkamākais SIA “Telia Latvija” jaunajā piedāvājumā ir tas, ka mainīta iepriekšējā vienošanās. Interneta darbības ātruma 256 kilobiti sekundē vietā darbības ātrums būs viens megabits sekundē. Skolās un bibliotēkās šis piedāvājums ļaus izveidot vairākas darba vietas. Tas ir mūsdienīgi, un piedāvātais ir pietiekami labs ātrums.
Otrs projekts ir par Valgas – Valkas virtuālo sabiedrību. “Pirmdien konkursā uzvarējušajai akciju sabiedrībai “Kernel” tika nodots līgums parakstīšanai. Pavisam konkursam bija pieteikušās divas firmas. Otra bija “Elion”, bet tā projekta īstenošanai prasīja gandrīz četras reizes vairāk līdzekļu. Tuvākajās dienās līgums ar “Kernel” tiks parakstīts. Pēc tam paredzēta detalizēta saimnieciskās darbības apspriede un struktūrplāna izstrāde,” stāsta V. Vilguts. Vēl nav skaidrs, kā būvēt klientu apkalpojošo struktūru, — sistēmu uzturēt saimnieciskā kārtā ar abonentmaksām vai piesaistīt projektos iegūtos līdzekļus. Vistuvākajā laikā igauņi slēgs līgumus ar sakaru torņu īpašniekiem par antenu novietošanu. Tiklīdz būs zināmas šīs naudas summas, konkretizēsies tās naudas lielums, kas būs jāmaksā interneta pakalpojumu saņēmējiem. Domājams, ka cena būs pieņemama.
Pakalpojumu sniedzēju Latvijā nav daudz
Ciparu telefona līnijās, izmantojot DSL, pašlaik Vidzemē lētākais ir “Lattelekom” piedāvājums — kopā ar modema abonēšanu tikai deviņi lati mēnesī. Šis pakalpojums pieejams Valkā, Smiltenē, Sedā un Palsmanē.
Interneta pakalpojumu sniedzēju Latvijā nav daudz — “Lattelekom”, “Telia Latvija”, “Latnet” un varbūt vēl daži mazāki. “Latnet” pakalpojumi jau sen ir pieejami Strenčos, tagad arī Smiltenē, tās apkārtnē un Vijciemā. “Iepērkot attiecīgo datu plūsmas ātrumu — megabitu, 10 megabitus vai vēl ātrāku —, to iespējams sadalīt vairākiem klientiem. Tiklīdz klientu skaits palielinās, ātrums samazinās, jo klientu patērēto resursu kopējai summai jābūt vienādai vai mazākai ar iepirkto resursu. Protams, ne visi klienti strādā vienlaikus, turklāt atšķirības ir veikto darbību raksturā — kāds apskata tikai e-pastu, bet cits lejuplādē filmas, mūziku, klausās interneta radio un skatās dažādu pasaules televīzijas kompāniju raidījumus,” skaidro V. Vilguts. Somijā viņš noskaidrojis, ka ērtākais veids resursu nodrošināšanā ir savienot vairākus blakus ciematus ar optiskajiem kabeļiem.
Eiropas nauda jāgaida pacietīgi
Savu optisko tīklu nomāšanu piedāvā akciju sabiedrības “Latvijas Dzelzceļš” un “Latvenergo”, tomēr tas nav tik vienkārši. Viena lieta ir atvilkt šo kabeli līdz kādai pilsētai vai pagastam, taču ir jānodrošina arī infrastruktūras uzturēšana klientu apkalpošanai, kā to visu uzturēt. Tam nepieciešami lieli ieguldījumi un personāls.
Pagājušo pirmdien bija pēdējais termiņš projektu iesniegšanai par publiskajiem interneta pieejas punktiem. “Gaidām, kad mūsu projektus izskatīs Centrālā finanšu līgumu aģentūra. Iepriekšējā pieredze rāda, ka izskatīšana notiek ļoti lēni — sešos līdz astoņos mēnešos. Piekļūšana Eiropas naudai ir lēna un prasa lielu pacietību. Tikai pēc tam varēs uzzināt, vai projekts ir apstiprināts vai ne. Iespējams, ka pēc tik ilga laika jau būsim aizmirsuši par projekta esamību,” smaida IT speciālists. Tikai pēc projekta apstiprināšanas ar tā iesniedzēju slēgs līgumu par finansējumu un sāksies praktiskais darbs punktu veidošanā. Dažas pašvaldības pašas izstrādā projektus šai atbalsta programmai, bet lielākā daļa to izdarīja centralizēti ar rajona padomes starpniecību.
