Vidzemes augstskolas ceturtā kursa studentei Evitai Leokenai saimniekošana virtuvē kopā ar draugu Ivaru ir sirdslieta.
Vidzemes augstskolas ceturtā kursa studentei Evitai Leokenai saimniekošana virtuvē kopā ar draugu Ivaru ir sirdslieta. Viņi ievēro latviešu virtuves tradīcijas, jo Evitai māku gatavot ierādījusi viņas vecmāmiņa.
“Omīte Elma ir ļoti saimnieciska, turklāt liela eksperimentētāja, un es jau kopš pamatskolas gadiem viņai palīdzu virtuvē,” priecājas mazmeita. Evitai, tāpat kā vecmāmiņai, ir svarīgi, lai mājās ēdienreizē ģimene pulcētos pie galda, nevis ēstu, skatoties televizoru. Viņa pašos pamatos apgāž pieņēmumu, ka mūsdienās jauniem cilvēkiem nepatīk saimniekot virtuvē. Kopā ar draugu iegādājoties savu pirmo mājokli, lielākā vērība tiek pievērsta virtuves labiekārtošana. Ikdienas stresu Evita noņemot virtuvē, piemēram, cepot zviedru šokolādes kūku. Jaunā saimniece atzīst: kamēr abi ar Ivaru nestrādāja, bija jārēķinās ar nelielu naudas summu, ko varēja tērēt ēšanai. Tagad vēderpriekiem iztērējot visnotaļ ievērojamas naudas summas.
Pirmajos studiju gados Evita centās pagatavot garšīgu maltīti no lētiem produktiem. Viņa atbalsta teicienu, ka ēdienu var pagatavot gandrīz no nekā. Galvenais ir, lai cilvēkam garšotu visi pārtikas produkti. Evitai pašai negaršo cepti un vārīti sīpoli, bet tos viņa iemācījusies pagatavot tā, lai garšotu visiem. Lai ēdiens izdotos, jābūt vismaz trim sastāvdaļām. Kad naudas nebija tik daudz, lai regulāri pirktu gaļu, Evita no auzu pārslām cepa viltotās karbonādes. Lai tās pagatavotu, nepieciešama glāze ātri vārāmo auzu pārslu, glāze vārīta ūdens, viens sīpols un jēla ola. Vispirms uzbriedina auzu pārslas, ļauj tām ievilkties, pievieno olu, sasmalcinātus sīpolus un garšvielas. No pagatavotās masas uz karstas pannas cep pankūkas, kas garšo kā cūkgaļas karbonādes. Tās var ēst gan ar ievārījumu, gan ar kečupu vai skābo krējumu. Evitai ļoti garšo kūkas. Mājās viņa tās cep pati. Bieži viņa mēdz izcept vafeles, kuras pilda ar veikalos nopērkamo šokolādes krēmu.
Abi jaunieši nav treknas gaļas cienītāji, tāpēc visbiežāk maltīte top no vistas gaļas filejas vai liesas cūkgaļas. Ja gribas kaut ko treknu, tad Evita cep kraukšķus. Uz pannas kopā ar sīpoliem sacep smalki sagrieztu žāvētu vai jēlu speķīti. Tam ļauj sacietēt un pēc tam smērē uz rupjmaizes. Evita bieži cep karbonādes no vistas filejas. Piedevās tiek gatavoti salāti no svaigām ziedkāpostu rozetītēm un tomātiem, kas sajaukti ar skābo krējumu. Tagad Valmierā var iegādāties ledus salātus, kurus Evita gatavo līdzīgi kā Ķīnas kāpostu. Saimniece atzīst, ka abi ar draugu neizprot ķīniešu virtuves īpatnības, kur kopā ir saldais, skābais un sāļais. Viņu garšas izjūtām atbilstīgāka ir latviešu virtuve. Svētkos Evita noteikti gatavo rasolu. Viņa marinētu gurķu vietā salātiem pievieno tikai svaigu gurķi, bet desas vietā — žāvētu liesu gaļu. Ar šādām sastāvdaļām rasola garša ir maiga.
Rudens sezonā, kad dārzā ienākas raža, bet mežos ir sēnes, Evita gatavo kabaču un sēņu ēdienus. Reizēs, kad pie jauniešiem viesojas draugi, ēdiens tiek gatavots kopā un lielākā vairumā. Ja Evita cep kartupeļus, tad tos vispirms sagriež “pankūciņās” — plānās šķēlēs. Tās bieži jāapmaisa, lai nesalīp.
***
Alus uzkoda
Rupjmaizes šķēles sagriež mazākos gabalos. Tos apcep uz pannas. Vēl karstām maizītēm pāri pārziež saspiestus ķiplokus un virsū uzliek tomātu šķēlītes. Šādi pagatavota rupjmaize lieliski garšo kopā ar alu.
Kabaču mikslis
Kabaci sagriež pabiezās ripās, izņem sēklotni. Ripas pilda ar rīsu un maltās gaļas masu. To pagatavo no iepriekš izvārītiem rīsiem, kas uz pannas sacepti kopā ar malto gaļu un garšvielām. Kabaču ripas sutina pannā, piegriež klāt tomātu šķēles, sīpolus, nedaudz ķiploku un visam pāri pārlej sakultas olas.
