Labi, ka Valkas novada domē ir loģiski domājoši cilvēki. Tiešām Valkā nevajag nekādu augstskolas filiāli. Latvijā vispār ir apmierinošs augstskolu tīkls. Ja jauniešiem ir vēlēšanās un iespējas, lai brauc uz īstām augstskolām un studē.Tēraudskolu vajadzētu izveidot par arodskolu, kur apgūt novadā vajadzīgas profesijas. Jādomā par 12. un 9. klašu skolēniem, kuri netiecas pēc augstākās izglītības. Tepat varētu izveidot pašvaldībai piederošus cehus ar aprēķinu, kas dotu arī peļņu budžetā. Te skolēni varētu praktizēties un arī pelnīt. Pārsvarā vajadzētu organizēt lauksaimniecības produktu pārstrādi. Mācību organizēšanai nevajadzētu nekādus profesorus. Apmācīt šos bērnus varētu vietējie speciālisti – agronomi, zootehniķi, dārzkopji, varbūt galdnieki, celtnieki un citi, kuriem kaut cik pedagoģiskās dotības. Lai paplašinātu darbības lauku, domei vajadzētu atsavināt visas neapstrādātās ar usnēm apaugušās zemes un neapdzīvotos privātdzīvokļus. Lauksaimniecībā bez uztraukuma var strādāt katrs jaunietis, jo šīs tautsaimniecības nozares veicamie darbi ir Latvijas cilvēku pašos gēnos iekšā.Projekta īstenošanu varētu veikt šādi: Valgā paredzēts celt arodskolu, bet te, Valkā, tāda jau daļēji ir, kur daļa līdzekļu jau ieguldīti. Varbūt var ar igauņiem vienoties, lai šos skolas celtniecībai paredzētos līdzekļus novirza uz Tēraudskolu. Te tāpat varētu mācīties abu pilsētu bērni. Tas būtu tāpat, kā kādreiz Cimzes seminārā mācījās arī igauņu skolotāji un diriģenti. Vēl tagad igauņi ar cieņu atceras Cimzi, rīko ekskursijas pie pieminekļa kapsētā.Valkas novada dome savukārt varētu ieplānot un maksāt līdzekļus Valgas domei par Valkas novada ļaužu ārstēšanu Valgas slimnīcā. Abas valstis taču ir Eiropas Savienības dalībvalstis.Nīcas novads ar lietuviešiem jau šādu sadarbību plāno, laikam piensaimniecības jomā.Ausma Vaļģe
