Paplašinoties informācijai masu medijos un reklāmām par pievilcīgiem banku un līzinga sabiedrību aizdevumu piedāvājumiem, tos izmanto arvien vairāk cilvēku un diemžēl vairojas arī parādnieku skaits.
Paplašinoties informācijai masu medijos un reklāmām par pievilcīgiem banku un līzinga sabiedrību aizdevumu piedāvājumiem, tos izmanto arvien vairāk cilvēku un diemžēl vairojas arī parādnieku skaits.
Tā jau ir sen zināma lieta, ka aizņemties ir viegli, bet atdot — grūti. Tāpēc, pirms doties pēc naudas, rūpīgi jāapsver, vai spēsiet to atdot. Kā liecina Parādnieku reģistra dati, ļoti daudzi no parādniekos iekļuvušajiem ir cilvēki, kuri aizņēmušies salīdzinoši nelielas summas — līdz 500 vai 1000 latiem. Ja ģimene aizņemas tuvu savu ienākumu augšējai robežai, tad ikviens neplānots izdevums vai pārmaiņas ienākumos var sarežģīt maksājumu kārtošanu. Tiem, kuri vēlas aizņemties lielākas summas uz ilgāku laiku, pavisam noteikti jārēķinās ar to, ka maksājamās summas lielums, ņemot vērā augošo inflāciju Latvijā un situāciju naudas tirgū Eiropā un pasaulē, var mainīties uz augšu.
Tāpēc jo rūpīgāk jāizvērtē gan savi ieņēmumi, gan arī aizdevu līgumos rakstītais, īpašu uzmanību pievēršot banku, līzinga vai apdrošināšanas firmu noteikto ikmēneša maksājumu termiņiem un nosacījumiem. Vēl uzmanīgāk jāizskata citu firmu dokumenti, kuru darbību nekontrolē valsts institūcijas, aizstāvot patērētāju intereses. Tad, kā mēdz teikt, jāizlasa arī vissīkākajiem burtiem rakstītais, jo pēc tam nevarēs teikt, ka “es neredzēju”… Pret parādiem nevajag izturēties vieglprātīgi. Neviens aizdevējs nevēlas zaudēt savu naudu — to piedzen, attiesā. Un ne tikai. Ja bankā, līzinga kompānijā vai apdrošināšanas firmā maksājumi nav kārtoti laikus (maksājumi kavēti 60 dienas un summa ir lielāka par 100 latiem vai attiecīgo ekvivalentu ārvalstu valūtās), dati par parādnieku un viņam izsniegto kredītu tiek ievadīti Parādnieku reģistrā.
Tā kā presē jau ir aprakstīti gadījumi, kad firmas, lai baidītu savus klientus, saka — kavēsit maksājumus, mēs jūs ieliksim Parādnieku reģistrā un tad nemūžam nevarēsit saņemt aizdevumus vai preces uz nomaksu —, vēlamies atgādināt, ka Parādnieku reģistrs šādus datus pieņem tikai no reģistra dalībniekiem. 2006. gada martā tādas bija 57: 22 bankas un viena ārzemju bankas Latvijas filiāle, 20 apdrošināšanas sabiedrības un 14 banku meitassabiedrības (līzinga un faktoringa sabiedrības). Vai firma ir blefojusi vai ne, jūs droši varat konsultēties, sazinoties ar darbiniekiem Parādnieku reģistrā pa tālruni 7002573; 7002283; 7002737. Parādnieku reģistrs ir dalībnieku veidota informācijas sistēma, kuras tehniskais uzturētājs ir Latvijas Banka.
Biežāk pārrēķinās, ņemot mazos aizdevumus
Viens nu gan ir skaidrs: kļūstot par parādnieku, jūs varat neatgriezeniski sabojāt savu kredītvēsturi ne tikai konkrētajā bankā, bet arī sarežģīt pakalpojumu izmantošanu arī 57 citās Latvijas finanšu institūcijās, kurām ir iespēja un tiesības ieskatīties šajos reģistra datos. Ziņas tur tiks glabātas vienmēr. Ja saistības būs nokārtotas, tas būs redzams, taču izsvītrots no šiem sarakstiem parādnieks netiks nekad. Viņam jārēķinās, ka, ejot uz kādu banku pēc cita aizdevuma, lūgums tiks vērtēts ar pastiprinātu uzmanību, izvirzot stingrākus noteikumus.
Zīmīga aina paveras, ieskatoties statistikā: 20. martā Parādnieku reģistrā bija ievadīti dati jau par 39 214 parādniekiem un saistību skaits jau sniedzas pāri 50 tūkstošiem (kopš uzskaites sākuma 2003. gada 2. jūlijā). Lielākā daļa parādnieku — gandrīz 36 tūkstoši ir privātpersonu — lielākoties kavējušas maksājumus bankām. Skatot pērno gadu kopumā, vairāk nekā trešā daļa parādu ir par kredītkaršu kredītiem, nākamā lielākā grupa (23 %) ir par ņemtajiem patēriņa kredītiem un 16 % ir hipotēku kredītu parādi. Statistikas datos redzams, ka visbiežāk cilvēki ir pārrēķinājušies, ņemot nelielus kredītkaršu kredītus līdz 500 latiem. No visiem kredītkaršu kredītu parādiem šie gadījumi veido 87%. Ievērojami mazāk parādos palikuši tie, kuriem piešķirtas summas virs tūkstoš latiem. Līdzīga aina paveras arī par kredītiem patēriņa precēm — visvairāk parādos palikuši cilvēki, kas aizņēmušies līdz 500 un 1000 latiem. Turklāt vairāk nekā puse saistību joprojām nav nokārtotas.
Labāk nebūt sarakstā
Parādnieku reģistra dalībnieki nepilnu trīs gadu laikā pieprasījuši jau ap pusmiljonu izziņu, lai noskaidrotu, vai potenciālā aizdevuma prasītāja kredītvēsture ir “tīra” vai ne. Var teikt, ka Parādnieku reģistrs kļūst par ikdienišķu instrumentu kredītu tirgus dalībniekiem. Kā redzams, no kopumā iesniegtajiem pieprasījumiem katrs desmitais aizdevuma prasītājs šajos sarakstos tomēr ir atrodams. Taču arī jūs varat pārliecināties, vai bankas vai tās meitaskompānijas — līzinga devējas atteikums ir pamatots. Rīgā, Pārdaugavā, Bezdelīgu ielā 3 uzrādot personu apliecinošus dokumentus (saskaņā ar stingriem personu datu aizsardzības noteikumiem), saņemama Parādnieku reģistra informācija: varat pārliecināties — esat sarakstā vai ne. Pašlaik ik dienas šādus pieprasījumus uzraksta aptuveni trīs cilvēki.
