Politika vispār esot tas īstenības novads, kur ikviens zeltamute spēj pamatot savu taisnību, kas daudzreiz izrādās diametrāli pretēja kāda cita oponenta viedoklim.
Politika vispār esot tas īstenības novads, kur ikviens zeltamute spēj pamatot savu taisnību, kas daudzreiz izrādās diametrāli pretēja kāda cita oponenta viedoklim.
Faktiski ir tā, ka politiskos strīdos visai grūti pierādīt kādu vienu patiesību, jo pārāk liela ir šā leduskalna zemūdens daļa. Minu piemēru: kamēr cilvēktiesības vērtē juristi, varam runāt par likumu interpretāciju. Kolīdz cilvēktiesību jautājumi nokļūst politiķu un viņu pavadā ejošu diplomātu kompetencē, viss atkarīgs no vienas vai otras valdības izpratnes par lietderību.
Šoreiz par dažiem aspektiem, kam sakars ar Putina Krievijas ārpolitiku un militāro doktrīnu.
Neveiksmīgais lidojums
Ka Krievijas militāristi nemitīgi pārkāpj kaimiņvalstu suverēnās robežas, ir nevis gadījumi, bet norma. Somijas prezidente Halonena pat sacīja, ka krievu lidmašīnu ielidošana valsts teritorijā sāk kļūt kaitinoša. Bet Maskava parasti vai nu vispār noliedz pārkāpumus, vai arī visu vainu uzveļ cietušajai pusei. Apmēram kā populārajā mīklā: “Kas tas ir — otram kož, pats kliedz?”
Daudzkārt par lielā kaimiņa visatļautību sūdzējusies Igaunija. Te pārliecināmies, cik ļoti vajadzīga mums bija trīsdimensiju radiolokatoru uzstādīšana Igaunijā un Latvijā. Lietuvieši, kuri savulaik gribēja pirmie iestāties NATO, aiz tīras pārgudrības izvēlējās citu ceļu, uzstādot nekam nederīgas padomju tipa iekārtas.
Krievu virsskaņas iznīcinātājlidmašīna SU–27 ar četrām kaujas raķetēm bruņojumā 20 minūtes lidinājās virs Lietuvas teritorijas, līdz nogāzās kāda zemnieka tīrumā. Vai tā bija apzināta provokācija? Visi fakti liecina, ka lidojums bija sīki izplānots, izņemot katastrofu.
Maskavas militāristi ziņoja, ka lidmašīnai sabojājās vienlaikus gan navigācijas, gan sakaru iekārtas. Pirmkārt, maz ticams, ka abas sistēmas var iziet no ierindas vienlaikus. Turklāt katrai lidmašīnai ir dublējošās sistēmas, sliktākajā gadījumā darbojas speciāls kompass. Ka krieviem ir ko slēpt, liecina gadījums ar nepareiza koda uzrādīšanu “melnās kastes” atšifrēšanai.
Kas īsti bijis krievu nolūks, varam tikai nojaust. Samazinot lidojuma augstumu un riņķojot zemāk par mākoņiem, var detalizētāk novērot visu, kas noteik uz zemes, ieskaitot Šauļu lidlauku ar NATO lidmašīnām. Varam domāt, ka aprēķins bijis šāds: pēc Lietuvas radiolokatoru trauksmes signāla gaisā pacelsies vācu lidmašīnas, kuras “nomaldījušos” SU–27 nosēdinās drošā lidlaukā. Tā kā leišu broļukai ar padomju radariem neko nekonstatēja, bet atslēgto radiosakaru dēļ krievu pilots nesaņēma pavēlniecības komandas, tad lidojums turpinājās, līdz beidzās degviela.
Varam sacīt, ka Krievijas politiķus un militāristus sodīja tie spēki, ko baznīca identificē ar Dievu. Dieva sods, un 35 miljonus dolāru vērtā lidmašīna pagalam. Un nepatīkams skandāls, ko Lietuvas puse gan necenšas pārāk uzkurināt.
Vladimirs lidinās virs jumtiem
Prezidenta Putina teletilta izrādē kā politisks akcents bija iecerēta reportāža no guberņas, piedodiet, tuvējās ārzemes Latvijas, kur, kā zināms, šausmīgi apspiež krievvalodīgos nabadziņus. Stingri ņemot, to var traktēt kā vienas valsts iejaukšanos citas valsts iekšējās lietās, jo ne jau par Krievijas pilsoņiem Latvijā bija Putina rūpe. Kremļa provokāciju meistari, kolīdz apzinās savu nesodāmību, kļūst īpaši bezkaunīgi. Šāds bezkaunības paraugs bija izdoma raidīt no “Maskavas nama” jumta. It kā varen iespaidīgi, tomēr “Latvijas Avīzē” publicētā karikatūra ar Karlsonu Putina izskatā visu izrādi padarīja par farsu.
Putina vārdos daudzi komentētāji atzinuši tonalitātes maiņu attiecībā pret mūsu prezidenti Vīķi-Freibergu. Diezin vai tas bija Ņujorkas sarunu rezultāts, drīzāk Kremļa saimniekam bija ataususi atziņa, ka Latvijas prezidente tiek augstu vērtēta pasaules kontekstā. Savukārt nepilsoņu jautājumā Putins parādīja, ka Krievijas politiķi sevi uzdod par lielākiem ekspertiem ES likumu tulkošanā, nekā tādi būtu paši eiropieši.
Un mana piebilde tiem, kuri nosoda valdīšanas vēlmi Rīgā sarīkot NATO dalībvalstu vadītāju apspriedi. It kā tikšot tērēti miljoni budžeta naudas. Pirmkārt, tā nauda paliks Latvijā. Otrkārt, NATO sammits Rīgā būtu brīdinoši pacelts pirksts Putina deguna priekšā.
Censties Latviju ievilkt avantūrā
Jau otro reizi Rīgā ieradās apšaubāmas slavas biznesmenis Berezovskis, kādreizējais Krievijas varenais vīrs. Berezovskis un Gusinskis, kontrolēdami galvenos televīzijas kanālus un populārus laikrakstus, novērsa komunistu atgriešanos pie varas 1996. gadā, kad Jeļcina izredzes tikt ievēlētam likās pavisam niecīgas. Un galu galā arī Putina nākšanu pie varas veicināja Berezovskis. Bet Putins, ticis pie teikšanas, saprata seno patiesību, ka labāk savā tuvumā turēt cilvēkus, kuri par savu stāvokli pateicīgi viņam personīgi, nevis tos, kuriem pateicīgs būtu viņš. Un Berezovskis tika padzīts.
Ja Kremļa vajāto oligarhu Hodorkovski pasaulē vērtē visai atzinīgi, tad par Berezovski to nevar sacīt. Un arī Latvijas politiķiem beidzot jāsaprot, ka Berezovskis nav mūsu valsts draugs. Latvija ir tikai telpa Krievijas pierobežā, no kurienes kaitināt savu ienaidnieku Putinu. Tieši Kremļa varasvīru kaitināšana ir galvenais nelūgtā viesa braucienu mērķis, un tikai otrajā plānā paliek izdevīgu pirkumu, ieguldījumu, ar vārdu sakot, gešeftes iespējas. Amerikāņa Buša sabiedrība bija vajadzīga tālab, lai braucienam piešķirtu lielāku svaru. Izglītojoša rakstura multfilmiņas Latvijas skolām nav vajadīgas, un neviens tās nopietni piedāvāt nedomāja. Uz mušām nešauj ar lielgabaliem. Par nenopietnību liecina fakts, ka uz tikšanos netika aicināti Izglītības ministrijas eksperti. Amerikāniskās filmiņas man atgādina mēģinājumus skolēniem zināšanas dot miegā. Tā teikt, jo vairāk gulēsi, jo gudrāks kļūsi.
Cits jautājums, kāpēc vairāki latviešu uzņēmēji gāja uz tikšanos ar Latvijai nevēlamu viesi. Var būt, ka vienu otru kairina Berezovska miljardi. Atliek raustīt plecus vienīgi par Andra Šķēles piedalīšanos “filmiņu vērtēšanā”. Visticamāk, ka Šķēle bija saņēmis speciālu ielūgumu, un bijušais politiķis šajā situācijā nolēma doties izlūkos. Esmu pārliecināts, ka savus secinājumus viņš darīja zināmus arī premjeram Kalvītim, kura paziņojums visiem labi zināms.
Latvijai patiešām nav vajadzīgi tādi viesi, kuri rada starptautiskas problēmas. Un potenciāli tas rada arī iekšējas problēmas.
