Tā domā Rīgas mērs Aivars Aksenoks, nolemjot Vecrīgas naktsbāros aizliegt striptīza šovus, bet pārējā galvaspilsētas daļā kaildejotājām liedzot dejot bāros, kas valsts iestādēm atrodas tuvāk par 300 metriem.
Tā domā Rīgas mērs Aivars Aksenoks, nolemjot Vecrīgas naktsbāros aizliegt striptīza šovus, bet pārējā galvaspilsētas daļā kaildejotājām liedzot dejot bāros, kas valsts iestādēm atrodas tuvāk par 300 metriem.
Tā dome plāno pasaules acīs padarīt skaistāku un labāku Rīgas tēlu, jo pašlaik daudz ārzemnieku to uzskatot par Baltijas seksa galvaspilsētu.
Nesen televīzijā uzstājās kāds uzņēmējs, kurš bija izskaitļojis, ka Vecrīgas naktsklubu un kafejnīcu liktenis sagaida arī pārējos Rīgas naktsbārus, jo gandrīz visi tie ir atvērti tuvāk par 300 metriem kādai iestādei. Ir saprotama mēra vēlme vismaz valsts ierēdņus pasargāt no morāla pagrimuma, bet minētā uzņēmēja atklājums mudina arī domāt, kādēļ mums, latviešiem, ir tik milzīgs ierēdņu bars, ka pat kārtīgu naktsbāru nav kur uzcelt. Arī tas ir tikumu jautājums.
Apspriešanas vērts ir arī distances garums no striptīzbāriem līdz ierēdņu darbavietām. Kādēļ viņi no seksuālajiem kārdinājumiem būs pasargāti 300 metru attālumā, bet ne 200 vai 500 metru distancē? Domāju, ka pēc kailas sievietes noilgojies vīrietis vajadzības gadījumā viegli uzveiks pat pāris kilometrus.
Lai nu paliek ironija. Ar to vēlos vien pateikt, ka ar liegumu uzstāties striptīza dejotājām Rīgas tēlu neizdosies uzskaistināt. Iznākumā vienīgi saruks tūristu pieplūdums Rīgā, tātad Latvija zaudēs arī viņu naudu. Savukārt pašmāju seksuāļi par sieviešu plikumu deficītu tik un tā nesūdzēsies, jo striptīzs un seksuālie pakalpojumi kļūs par pagrīdes biznesu. Proti, ar aizliegumu nevar izmainīt cilvēku domāšanu un morāli, bet pagaidām liela daļa sabiedrības šos pakalpojumus vēlas, un, ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Līdzīgi bija padomju gados ar aizliegumu līdz pēcpusdienai tirgot alkoholiskos dzērienus. Kuri gribēja, piedzērās bez iešanas uz veikalu, jo pēc lieguma atvērās točkas. Savukārt, ja cilvēks nevēlas iet uz šādiem bāriem, viņš tur nedosies, kaut reklāmas ar plikiem dupšiem viņam acis badītu ārā. Zinu daudzus, kuri par striptīzu ir tikai dzirdējuši, jo nav to skatījušies, nav bijuši ēkās ar sarkanu lukturi pie durvīm un arī nedomā tur iet. Viņu pasaules uzskatam tas nav pieņemami. Viss sākas ar audzināšanu ģimenē un skolā. Kaildejotāju nodzīšana no skatuves ir donkihotiska izrādīšanās.
