Tikai pasakā princis ievēro skrandās tērpto Pelnrušķīti starp greznās kleitās sapostajām augstdzimušajām jaunavām. Reālajā dzīvē pirmo novērtējam cilvēka izskatu. Līdzīgi ir ar mantām. Pirmo ieraugām preces noformējumu un tādēļ no veikala plaukta ne reti paņemam košāko kārbiņu vai glītākās formas burciņu, bet produkts ar labāku garšu paliek malā, jo ražotājs tam nav sarūpējis skaistu “tērpu”.Iemesls bieži ir naudas trūkums preces reklamēšanai un dizainam. To apstiprina arī Valkas firmas “UFO Valka” direktors Igors Hitrovs. Uzņēmuma maizes ceptuvē ražo daudzu valcēniešu vērtējumā gardu baltmaizi un rupjmaizi bez konservantiem, taču produkts ir iepakots vienkārši un neuzkrītoši – caurspīdīgā pārtikas plēvē. Uz ražotāja atrašanās vietu norāda tikai maza etiķete.Uzņēmējs I. Hitrovs atzīst, ka maizes un miltu izstrādājumu tirgū Latvijā konkurence ir ļoti liela un mazajām ceptuvēm ir grūti sacensties ar lielajiem uzņēmumiem. Produkta reklamēšana ir dārga, lai pie tās pieķertos, tāpēc atliek paļauties uz vienīgo trumpi – kvalitāti, cerot, ka pircēji novērtēs maizi bez konservantu piedevām.Izvēlas veco laiku garšas dēļTaču valcēniete Aija Sallu savā pilsētā cepto maizi vēl ne reizi nav nogaršojusi. “Kad pērku baltmaizi, skatos akcijas, kas piedāvā lētākas cenas. No rupjmaizes izvēlos vienu konkrētu, ar sēkliņām, jo tā ļoti garšo,” stāsta A. Sallu. Kāpēc savulaik no veikala plaukta paņēmusi tieši šo maizīti, Aija vairs neatceras un pieļauj, – varbūt kāds ieteicis.Valkas ceptuves maizi vairāku iemeslu dēļ ir iecienījusi Cintija Stilbiņa. “Patīk, ka tā nav “piepūstā” maize un uz šķēles viegli var uzsmērēt sviestu. Patīk, ka kukulis nav sagriezts, kas citiem šķiet apgrūtinājums. Toties man uzreiz šķiet, ka šai maizītei ir veco laiku garša, un rodas nostalģiskas atmiņas,” pasmaida Cintija. Problēma vienīgi esot tā, ka vietējos lielveikalos šo maizi nevar nopirkt. Ja uzņēmuma veikalā nesanāk ieiet, tad viņa izvēlas valcēnietes Albīnas Kārkliņas uzņēmumā cepto maizīti, ko varot nopirkt siltu un svaigu. Pircēju uzslavas saņēmis vēl viens veselīgs produkts, Strenču novada Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecībā (z/s) “Veckūkuri” no dabīgām izejvielām ražotais deviņu veidu jogurts, kura sastāvā nav konservantu un krāsvielu. Veikalu plauktos šo garšīgo, glāzītēs vai plastmasas spainīšos sapildīto produktu pārējo košāk iepakoto “brāļu” vidū uzreiz nevar pamanīt. Ir veikali, kuros jērcēniešu ražojumu var iegādāties arī uz svara, taču tas nozīmē stāvēšanu vēl vienā rindā.“Nemaz negribam būt kā citi. Mums patīk vienkāršība, un mūsu simbolu gotiņu jau tāpat atpazīst,” par produkta fasējumu saka z/s “Veckūkuri” īpašniece Ilvija Jakovina. Sākumā bijusi plānota sadarbība ar dizaineru, bet pēc parauga saņemšanas ideja atlikta malā. Dizainera ieteikums nav īpaši atšķīries no veikalā redzamās produkcijas. No reklāmas kampaņas “Veckūkuri” atsakās lielo izdevumu dēļ un par vislabāko mārketingu uzskata veco, labo metodi “viena tante teica…” jeb to, ka cilvēki preci iesaka cits citam. Vēl saimniecība atbalsta sporta pasākumus un citas aktivitātes, šādi popularizējot savus ražojumus.Biznesa pamatā jābūt stāstamReģionos strādā daudzi potenciāli veiksmīgi uzņēmumi, kuriem ne vienmēr ir līdzekļi, ko ieguldīt skaļās reklāmas kampaņās vai intensīvās mārketinga aktivitātēs. Taču viņu produkta vai pakalpojuma virzīšanai tirgū var palīdzēt arī sabiedriskās attiecības, kas prasa salīdzinoši mazas investīcijas un ir īstenojamas pašu spēkiem, iedrošina uzņēmumu stratēģiskā konsultante Iveta Antonišķe.Vienkārši ir jābūt izpratnei un pamata zināšanām, kā veidot attiecības ar patērētāju un kā veicināt uzņēmuma produktu vai pakalpojumu atpazīstamību. Būtisks ir arī profesionāli izstrādāts produkta vizuālais tēls, ko nereti uzņēmumi, it īpaši mazie, atstāj novārtā. Kā veiksmīgu piemēru I. Antonišķe nosauc Latvijas dabiskās kosmētikas ražotāju “Madara”, kas sava zīmola atpazīstamību izveidojusi no nulles un, profesionāli izmantojot gan sabiedrisko attiecību instrumentus, gan arī jau sākotnēji tikpat profesionāli izstrādājot produkta dizainu, rezultātā attīstījusies līdz lielam, veiksmīgam uzņēmumam.Stāsta I. Antonišķe: “Visi uzņēmumi sākotnēji ir mazi, bet visi vēlas kādreiz kļūt lieli. Taču uzņēmuma lielumu un tā biznesa veiksmi noteikti var ietekmēt šķietami sākotnēji tik nenozīmīgas lietas kā produkta vizuālais noformējums un attiecības ar patērētāju. Attieksme, “par mums uzzinās, jo mūsu produkts ir labs”, faktiski nozīmē to, ka par jums neuzzinās lielākā daļa no potenciālajiem klientiem. Kāpēc zobu sāpju gadījumā mēs neejam pie kalēja? Principā arī viņš varētu atrast instrumentus, lai zobu izrautu! Tajā pat laikā par dizaina, mārketinga un sabiedrisko attiecību niansēm uzņēmēji nereti spriež ļoti pārdroši, rezultātā pieļaujot kļūdas, kas būtiski ietekmē produkta dzīvotspēju. Piemēram, arī pirms neliela veikala darbības uzsākšanas tā īpašniekam vajadzētu veikt atsevišķas darbības, kas palīdzētu rosināt potenciālos klientus konkrēti šo veikalu apmeklēt. Veidojiet stāstus par sevi, jau pirms uzsākat biznesu! Saprotiet, ar ko tieši jūs būsiet unikāls starp simtiem citu līdzīgu tirgotavu. Tas pats attiecas uz ražotāju. Pirms uzsākt biznesu, ir jāveido stāsts par sevi, akcentējot atšķirīgo. Ir dažādi veidi, kā potenciālajiem klientiem izstāstīt par sevi. Pat mazs uzņēmums var izveidot nelielu mājaslapu vai interneta vietni, kurā izklāstīt savu filosofiju un informēt par saviem produktiem. Var rīkot nelielus, bet spilgtus notikumus, sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem, stāstot par saviem jaunumiem un aktīvi iesaistoties novada dzīvē. Iespēju ir ļoti daudz. Galvenais – būt radošiem!”I. Antonišķe atbalsta Latvijā, arī Vidzemē, rīkotos seminārus, kuros uzņēmējus informē un izglīto par sabiedrisko attiecību iespējām un to, kā šīs iespējas reāli izmantot ikdienā. Viņa semināros piedalās kā lektore un vērtē šīs aktivitātes kā sociāli atbildīgu projektu, – lai palīdzētu uzņēmējiem strādāt un lai viņu darbam būtu rezultāts.
Pēc kādiem kritērijiem veikalā izvēlaties produktus?Pēc kādiem kritērijiem veikalā izvēlaties produktus?Andris Liepiņš, režisors: – Pirmkārt, skatos, kas maksā lētāk, tad – ražošanas datumu un to, vai prece ražota Latvijā.Sveta Rozīte, projektu vadītāja: – Skatos, vai produkts ražots Latvijā, tad kvalitāti pēc savas personīgās pieredzes un pēc tam cenu.Dzidra Jēkabsone, mūzikas skolotāja: – Man būtiska ir kvalitāte, svaigums un iesaiņojums. Nav mazsvarīgi arī tas, cik estētiski produkts izvietots veikala plauktā. Aija Zeibote, kultūras nama vadītāja: – Ja naudas pietiek, skatos, kas ir veselīgs un labāk garšo. Ja naudas maz, pērku tikai nepieciešamāko, priekšroku dodot vietējo zemnieku ražojumiem.Andis Rozītis, treneris: – Skatos, kas labi garšo. Esmu konservatīvs un pērku to, ko esmu iesācis, bet, ja šis produkts uzticību zaudē, pievēršos nākamajam. Izskatam nav nozīmes. Ēdiens nav sieviete, kam jāpatīk.
