“Brīnījāmies, ka esam tik tālu tikuši.” Tāda ir Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas pirmklasnieces Lauras Rubenes atbilde uz “Ziemeļlatvijas” vaicājumu, kas visvairāk pārsteidz, sākot mācīties skolā.
“Brīnījāmies, ka esam tik tālu tikuši.”
Tāda ir Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas pirmklasnieces Lauras Rubenes atbilde uz “Ziemeļlatvijas” vaicājumu, kas visvairāk pārsteidz, sākot mācīties skolā.
Pirmīšiem skolā pagājuši pirmie divi mēneši. Drīz sāksies rudens brīvlaiks. Atzīmējot abus notikumus, piektdien 1.a un 1.b klasei par godu Trīs pakalnu pamatskolā otrklasnieki rīkoja svētkus “Es jau eju skolā”.
Pirmklasnieki un viņu audzinātājas Maija Logina un Baiba Dreimane “vilcieniņā” brauca cauri piecām pieturām, nopelnīja piecas krāsainas, ap roku liekamas biļetes un tika uzņemti skolas saimē. Šo notikumu bērni atzīmēja, apēdot skolas vadības dāvinātos kliņģerus A un B burtu veidā.
— Kādus uzdevumus jūs veicāt? — “Ziemeļlatvija” taujā 1.b klases skolniecei Kristīnei Ķikutei.
— Viņi iedeva bumbierīšus no papīra. Tad mēs gājām uz nākamo pieturu. Tur bija uzzīmēts lielāks bumbieris, un bija visi mazie bumbieri jāsaliek tajā iekšā. Tad gājām uz nākamo pieturu, kur bija jāuzzīmē sēnītei otra puse. Tad mēs gājām uz nākamo pieturu. Tur no maziem kociņiem bija jāsataisa māja.
— Uzdevumi bija grūti?
— Daži bija grūtāki. Daži bija vieglāki.
— Vai pirms tam bija uztraukums?
— Es jau nezinu, kā citiem, bet man bija drusciņ. Bet vispār jautri bija.
2.a klases audzinātāja Gunta Lapiņa nosauc vēl divus bērnu pildītos uzdevumus, kuri Kristīnei aizmirsās. Vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par skolotājām, skolu un klasi un no burtiem salikt vārdus “ābece” un “skola”.
“Parasti mums skolā ir Ābeču svētki, bet šogad pirmo reizi pirmklasniekus uzņēma 2. klases. Ideja par vilciena vagoniņiem radās tāpēc, ka arī skolā esam cits par citu atbildīgi un mums ir svarīga kopības sajūta,” saka G. Lapiņa. Svētkus pirmīšiem viņa rīkoja kopā ar kolēģēm — 2.b un 2.c klases audzinātājām Valiju Rupaini un Mirdzu Pīternieci un mūzikas skolotāju Violu Krūmiņu.
Svētkus “Es jau eju skolā” noslēdza Didža Rijnieka koncerts “Būsim draugi”.
Rudens ir laiks, kad arī citās skolās skolasbiedri uzņem jaunpienācējus. Vecākajās klasēs to dēvē par iesvētībām, un tajās pārbaudījumi ir skarbāki, salīdzinot ar pirmīšu veiktajiem uzdevumiem.
