Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas 9. nodaļas vecākā māsa Laimdota Arāja apbalvota ar Strenču pilsētas Atzinības rakstu.
Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas 9. nodaļas vecākā māsa Laimdota Arāja apbalvota ar Strenču pilsētas Atzinības rakstu.
“Laimdotai Arājai domes apbalvojums piešķirts par ilggadēju un apzinīgu darbu slimnīcā, turklāt deputāti akcentēja viņas nopelnus kultūrpasākumu organizēšanā. Tā mūsu pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja aizbraukt uz teātra izrādēm Rīgā. Teātra trupas tiek aicinātas arī uz slimnīcas klubiņu. Vēl viņa rīko ekskursijas, tādējādi strencēniešu ikdienu padarot krāsaināku. Tā ir šīs kundzes pašiniciatīva, un viņa to dara no visas sirds,” apbalvoto raksturo domes priekšsēdētāja Inga Esīte.
Laimdota Arāja par sevi
“Strenču slimnīca ir mana pirmā un vienīgā darbavieta. Turp mani nosūtīja pēc Rīgas 4. medicīnas skolas beigšanas 1962. gadā. Strenči ir skaista pilsēta. Te uzauguši mani bērni un esmu nodzīvojusi visu darba mūžu, un, visticamāk, nodzīvošu arī visu atlikušo,” par pilsētu stāsta L. Arāja. Viņa vēlas, lai pēc 10 gadiem pilsētā būtu jauns, moderns kultūras nams. Par slimnīcu viņai īpašu bažu nav, jo tā attīstās nemitīgi, turklāt paralēli pilsētai. Gaidāmajos Ziemassvētkos slimnīcas vecākā māsa strencēniešiem vēl veselību, laimi ģimenē un kļūt iecietīgākiem citam pret citu. Šī īpašība pēdējo padsmit gadu laikā daudziem ir mazinājusies vai zudusi. Atšķirības paaudžu domāšanā un uzvedībā krasi palielinās. Vēl Ziemassvētkos viņa visapkārt vēlas redzēt priecīgas sejas un lai visiem piepildās Svētajā vakarā iecerētais.
L. Arāja var lepoties ar bērniem sniegto labo izglītību. Meita Linda ir ārste psihiatre – psihoterapeite un aizprecējusies uz Liepājas rajonu. Otra meita — Ingūna — strādā par pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijā un ir māksliniece dažādos projektos. “Domāju, ka esmu laba vecmāmiņa savām četrām mazmeitām. Šogad Turcijā, jautāta par hobiju, atbildēju, ka esmu supervecmāmiņa. Visi smējās,” atceras L. Arāja. Viņa priecājas, ka pilsētā ir izdevies izveidot stabilu cilvēku interešu kopu. Tajā ir ne tikai strencēnieši, bet arī valmierieši un valcēnieši, piemēram, Laimdotas klasesbiedrene Vija Čakārne. Šajā kopā lielākoties ir cilvēki, kuri mīl profesionālo teātri. “Kādam ir jābūt iniciatoram, lai šīs teātra biļetes sameklētu. Mums ģimenē nav mašīnas, tāpēc nepieciešama cilvēku kopa, kas vēlas būt kopā un redzēt jaunākās teātra izrādes. Šāda kopa mums pastāv jau vairākus gadu desmitus,” stāsta medmāsa. Rīgas teātri tiek apmeklēti apmēram reizi mēnesī.
Agrāk grupa strencēniešu regulāri kāpa kalnos, bet nu jau deviņus gadus apceļotas daudzas Eiropas valstis. Ekskursijas vada Valkā un Strenčos labi pazīstamā diriģente un gide Agra Jankovska. Šogad Ziemassvētkos iecerēts apskatīt Holandi, un netālā projektā jau domāts par iepazīšanos ar Sicīliju. L. Arāja uzskata, ka tikai strencēnieši nespētu izveidot tik vienotu domubiedru grupu. Galvenais, ka visiem kopā labi sapas. “Ceļojumos tas ir būtiski. Esmu piedzīvojusi gadījumus, kad cilvēki, iekāpjot mūsu autobusā, tūlīt atzīst, ka tur ir laba aura. Visus šos gadus neesam nopietni kašķējušies. Protams, gadās visādi. Uz Spāniju un Portugāli ceļojām 20 dienu. Tas ir ilgs laiks. Apmēram 13. dienā visi bijām uz “jūs”, bet šādi gadījumi ātri noslīpējas, un viss atkal ir kārtībā,” smaida medmāsa. Tikšanās vakaros katrs nāk ar uzņemtajām fotogrāfijām, un tad ar smaidu var atcerēties visus interesantākos notikumus un starpgadījumus.
***
Par Laimdotu Arāju
1941. gada 10. oktobris.
Vidējā speciālā. Valkas vidusskola un Rīgas 4. medicīnas skola.
Medmāsa.
Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.
Meitas Linda un Ingūna.
Svari.
Patīk teātris, ekskursijas, koncerti.
