Sestdien kopš agra rīta līdz rītausmai strencēnieši svinēja savas pilsētas svētkus, kuri bija visnotaļ dažādu notikumu piesātināti.
Sestdien kopš agra rīta līdz rītausmai strencēnieši svinēja savas pilsētas svētkus, kuri bija visnotaļ dažādu notikumu piesātināti.
“Pēdējā pusgada laikā, pētot pilsētas vēsturi, ir atklāts, ka Strenči nav tikai 100 gadu veci. Jau 17. gadsimta vēstures annālēs minēta apdzīvota vieta — Strencis. Mums stāv priekšā liels izpētes darbs, lai izpētītu, kā cilvēki te ir dzīvojuši pirms vairākiem simtiem gadu,” uzskata pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Esīte.
Centrālais notikums svētku atklāšanas brīdī bija iepriekšējās domes priekšsēdētājas Velgas Graumanes sumināšana — viņa kļuva par ceturto Strenču Goda pilsoni un saņēma daudzu strencēniešu pateicības ziedus par līdzšinējo darbu. Iedzīvotāji ir novērtējuši viņas devumu pilsētas attīstībā. Vēl V. Graumane saņēma Latvijas Pašvaldību savienības Atzinības rakstu un nozīmi “Par ieguldījumu demokrātiskas pašvaldību iekārtas veidošanā un Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu īstenošanu Latvijā”.
“Ja kādreiz Jānis Ziemeļnieks rakstīja, ka uz četriem ceļiem, kuri sadod rokas, stāv drūmais Strenču miests, tad tagad, braucot cauri pilsētai, to dēvē par mazo Ventspili. Tas ir Velgas nopelns,” uzsver skolotāja Māra Larionova. V. Graumane strencēniešiem novēlēja būt smaidīgākiem, saglabāt sakoptākās mazpilsētas godu un nest pilsētas vārdu tālu pasaulē.
Par svētku zinātnisko daļu var dēvēt saietu vidusskolā, kur varēja apskatīt ne tikai seno un mūsdienu fotogrāfiju izstādi par pilsētu, bet arī trīs prezentācijas — skolnieces Linda Lielmane un Linda Lāce bija izpētījušas Ugunsdzēsēju ielu, fotovēsturnieks Pēteris Korsaks iepazīstināja ar pētījumu “Strenču pilsētas vēsture Latvijas arhīvu materiālos”, bet vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs stāstīja par karu rētām Strenčos.
Kā allaž, pilsētnieki bija parūpējušies par “Ziedošo ielu” — ziedu un dabas materiālu kompozīcijām Rīgas ielas centrālajā daļā. Īpašu toni svētkiem piedeva Latvijas Jauniešu pūtēju orķestra muzicēšana dažādās vietās visā svētku garumā. Neraugoties uz to, ka nedaudz traucēja lietus, strencēnieši svētkus uzskata par veiksmīgiem.
