Otrdien Rīgā pie Ministru kabineta notikušo piketu var uzskatīt par lielu uzdrīkstēšanos un pirmo soli ceļā uz to, lai valdība un sabiedrība pamanītu Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo darbinieku problēmas.
Otrdien Rīgā pie Ministru kabineta notikušo piketu var uzskatīt par lielu uzdrīkstēšanos un pirmo soli ceļā uz to, lai valdība un sabiedrība pamanītu Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo darbinieku problēmas, — tā “Ziemeļlatvijai” teica kāds Valkas rajona Policijas pārvaldes darbinieks, kurš gan piketā pats nepiedalījās.
“Smiltenieši bija vienīgie, kuri aizbrauca uz piketu. Pajautājiet, kāpēc tur nebija neviena cita? Jāmaina likums, lai policisti varētu runāt par savām tiesībām. Mums ir jāpilda tas, kas ir mūsu pienākumos, taču nevienu neinteresē, vai mēs to spējam veikt,” savās pārdomās dalās policists. Arī to policistu spriedumos, kuri stundu stāvēja pie Ministru kabineta, varēja saklausīt neticību valdības vēlmei un spējai uzlabot strādājošo situāciju, palielinot algas līdz tādam līmenim, lai, saprātīgi rīkojoties ar naudu, varētu iztikt.
Piketa mērķis bija pievērst uzmanību problēmai, un tas tika sasniegts. Gandrīz visi mediji pēdējo nedēļu laikā raksta par iekšlietu sistēmā strādājošo zemo atalgojumu, uzdodot retorisku jautājumu: kā cilvēks, kurš ir stresā, jo nespēj nodrošināt normālu iztiku savai ģimenei, spēj ar sirdsdegsmi un pilnu atdevi pildīt savus profesionālos pienākumus? Par policistu pašcieņu un cilvēktiesībām daudz runāja diskusijā Valsts policijā, kur uz sarunu par sabiedrības iesaistīšanu policistu apmācībā bija aicināti mediju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Šobrīd notiek ideju apzināšanā, kā arī Latvijā iedzīvināt Eiropas valstu pieredzi, kad sabiedrības dažādi slāņi, nevalstiskās organizācikas cieši sadarbojas ar policiju un ne vien regulāri tiekas, lai pārrunātu negācijas, bet arī aktīvi iesaistās policistu apmācībā. Šajā diskusijā izskanēja vairāki ļoti vērtīgi piedāvājumi. “Cilvēks, kurš nolēmis izmācījies par policistu, savas darba gaitas sāk apņēmības pilns, ar lielu vēlmi labi pildīt savu darbu, palīdzēt cilvēkiem, taču laika gaitā sistēma viņu salauž. Ir izpētīts, ka liela daļa policistu dzīvo lielā stresā, viņi cieš lielu diskomfortu, viņiem trūkst zināšanu un treniņa, kā veidot saskarsmi ar dažādām iedzīvotāju grupam. Ilgstoši atrodoties pastāvīgā spriedzē, cilvēks nespēj adekvāti reaģēt konfliktsituācijās. “Providus” piedāvā mācību programmu “Stress un pēctraumu sindroms”. Interesantu apmācību piedāvāja Sarkanā Krusta (SK) pārstāve, kura rosināja policijas vadību sadarbībai pirmās palīdzības sniegšanas sacensību organizēšanā. “Kritiskas situācijas, kad momentāli jāsniedz palīdzība, nenotiek katru dienu, loģiski, ka, saskaroties ar kādu nelaimes gadījumu, cilvēki apjūk, arī policisti. Mēs izspēlējam avārijas, dažādus gadījumus, kur jāsniedz pirmā palīdzība, tādējādi trenējot šīs iemaņas. Ļoti veiksmīgi šāda apmācība notiek skolās,” stāsta SK pārstāve. Priekšlikumi, kāda varētu būt sabiedrisko organizāciju artava policistu apmācībā, bija arī Cilvēktiesību birojam.
Valsts policijas pārstāvji piekrita, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem būs mainīt pašu policistu, tai skaitā augstākā ranga amatpersonu, stereotipus par sadarbību ar sabiedrību. Šobrīd sadarbība notiek sūdzību līmenī. Ne jau sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, bet pati policija jāmotivē sadarbībai ar sabiedrību, tā varētu rezumēt notikušo sarunu.
Protams, šobrīd lielākā vērība tiek pievērsta policistu algu jautājumam, taču pozitīvi, ka vienlaikus Valsts policija strādā pie ilgtermiņa programmas, lai uzlabotu katra policista prasmes saskarsmē ar ikvienu sabiedrības locekli, lai kādreiz policista darbs būtu prestižs, lai sabiedrība policistu uztvertu kā palīgu nevis nogurušu, dusmīgu soģi.
