Pērn ražas laikā, kad bieži lija, daudzi zemnieki žēlojās par nepietiekamām kalšu jaudām, un vēl šāgada sākumā lauksaimnieki lūdza valdības palīdzību šī jautājuma atrisināšanā.
Pērn ražas laikā, kad bieži lija, daudzi zemnieki žēlojās par nepietiekamām kalšu jaudām, un vēl šāgada sākumā lauksaimnieki lūdza valdības palīdzību šī jautājuma atrisināšanā.
Zemkopības ministrija lūgumu ievēroja un subsīdiju nolikumā iekļāva atbalsta programmu “Graudu pirmapstrādes un glabāšanas iekārtu iegāde”. Tomēr piešķirto atbalstu daudzi nav izmantojuši.
Valdība kalšu iegādei atvēlēja 2,4 miljonus latu, bet visā valstī zemnieku pieteikumi iesniegti tikai par 900 000 latiem.
Atvēlētās subsīdijas nav izmantojuši arī Valkas rajona lielākie graudu audzētāji, kaut dažiem no viņiem kaltes ir nepieciešamas. “Man arī būtu vajadzīga vēl viena kalte, lai mitros laika apstākļos operatīvāk varētu veikt graudu pirmapstrādi, bet piešķirtā atbalsta noteikumi man nav izdevīgi. Valdība nolēmusi sniegt finansiālo palīdzību 30 procentu apmērā no kaltes cenas, bet maksimālā atbalsta summa noteikta 10000 latu. Tas nozīmē, ka dārgākā kalte drīkst maksāt ne vairāk par 30000 latiem. Tādai iekārtai jauda nav liela un manai saimniecībai tā neder. Valsts ar minēto atbalstu ir vēlējusies attīstīt nelielas saimniecības, bet acīmredzot daļa to īpašnieku finansiāli nespēj atļauties uzstādīt pirmapstrādes iekārtas arī ar šādu atbalstu, turklāt daudzās mazās saimniecībās uzstādīt graudu pirmapstrādes iekārtas nemaz nav izdevīgi, labāk ir kooperēties ar lielu kalšu apsaimniekotājiem,” saka I. Ādamsons.
Līdzīgi domā arī otrs Valkas rajona lielākais graudu audzētājs Rihards Circenis. “Minēto atbalstu nevar uzskatīt par piedāvājumu lielsaimniecībām, jo tādi ražošanas objekti, kuri maksā apmēram 30 000 latu, nav ekonomiski, tādēļ arī daudzi šo iespēju nevēlas izmantot. Nav nopietni censties attīstīt mazas ražotnes, ja laukos lielražošana jau ir parādījusi savas priekšrocības. Valdībai šo atbalstu citādos apmēros vajadzēja sniegt tieši lielražotājiem, lai viņi varētu paplašināt pakalpojumu apjomu, vienlaikus operatīvi veicot pievesto graudu pirmapstrādi,” uzskata R. Circenis.
Daudzi Valkas rajona zemnieki izaudzēto ražu pārdod Vidzemes agroekonomiskajai apvienībai Valmierā. Apvienības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzskata, ka mazo saimniecību īpašniekiem piesolītais atbalsts maz līdz, jo to piešķir par jau izdarītu pirkumu. Savukārt lielsaimniekiem, kuriem vajag kaltes vismaz par 100000 latu, tāds atbalsts ir pārlieku niecīgs.
Zemkopības ministrijas lauksaimniecības departaments nolēmis izanalizēt radušos situāciju un kopā ar lauksaimnieku organizācijām lemt, kā tālāk rīkoties. Tikmēr graudi laukos jau ir gandrīz gatavi kulšanai, bet brīvdienās sākušās lietavas rada bažas, ka arī šogad ražas laikā lietus dēļ var rasties sarežģījumi nepietiekamu kalšu jaudu dēļ.
