Dabā pienācis lielais ziedēšanas laiks un tuvojas Zāļu diena.
Dabā pienācis lielais ziedēšanas laiks un tuvojas Zāļu diena. Ārstniecības augiem vislielākā bioaktivitāte ir 23. jūnijā no pulksten 12.00 līdz pulksten 4.00 rītā.
Mūsu senči to zināja un tāpēc neko citu šajā dienā nedarīja, kā vien vāca augus visam gadam, pina vainagus un lika galvā ne tikai sev, bet katrai dzīvai radībai, kāda vien mājās bija. Kārķu puses dziedniece Mārīte Biteniece iesaka izmantot dziednieces Ilzes Jansones sarakstīto grāmatu “Daba baro, daba dziedē”.
Izkaltēti Jāņu vainagi — labākā zāļu tēja
Latvieši vīriešiem pina bioaktīvi spēcīgākos ozolzaru vainagus, bet sievietēm — maigākas enerģijas pilnos ziedu vainadziņus. Līdzīgi apvainagoti tika arī visi mājlopi. Dziedniece Ilze Jansone uzskata, ka vainags — maģiskais aplis — darīja savu: noslēdza dzīvās radības biolauku un piešķīra tam klāt arī jaunu enerģiju, lai tās pietiktu līdz nākamajiem saulgriežiem. Senie latvieši savus Jāņu vainagus izkaltēja un vēlāk pa zariņam un ziediņam vārīja tējās.
Savukārt tos augus, kas šajā laikā vēl nav uzziedējuši, var savākt nākamajās Zāļu dienās — 6. un 7. jūlijā. Arī šajās dienās augu bioaktivitāte ir ļoti augsta. Ap Jāņiem parasti jau uzziedējusi asinszāle, sākuši ziedēt pelašķi, dzeltenās un baltās madaras, dzelzene, sarkanais un baltais āboliņš. Pēc Jāņiem, arī jūlija sākumā, vēl var vākt ļoti daudzus augus, arī ceļmallapas, kazeņu un aveņu lapas. Rudens pusē, kad salasītas meža ogas, var vākt mētras — brūkleņu, melleņu, zileņu, lāceņu —, kā arī ogu kausiņus. Nevajag bēdāt, ja Zāļu dienās nav pagūts sarūpēt pelašķus, vaivariņus un viršus. Šos augus, tāpat kliņģerītes, var ievākt arī rudenī. Rudens pusē dārzā var paraudzīties, vai otrreiz nav ataugušas piparmētras, citronmētras un cintronliānas. Vēlā rudenī var sagādāt pieneņu saknes, ālantes, deviņvīruspēku. Kad jau uzsnidzis sniegs, kā papildinājumu vasaras augiem klāt var likt koku mizas, kadiķu ogas, skujas. Visbioaktīvākās skujas ir kadiķim un tūjai. Janvārī var vākt alkšņu čiekurus, bet tuvāk pavasarim — martā — ir vācami priežu pumpuri, nedaudz vēlāk — arī bērzu pumpuri. Drīz pēc tam sāk ziedēt māllēpenes, gaiļpieši, raspodiņi, kastaņas, ceriņi un jasmīni.
Mūsu senči no augiem vārīja garšīgas un netoksiskas tējas. Taču ne jau visi augi ir universāli. Piemēram, ceļmallapas nevar lietot cilvēki, kuriem kuņģa skābes daudzums ir paaugstināts.
Nevienu zāļu tēju nevar dzert ilgāk par septiņām dienām. Vienīgais, ko var atļauties, — ikdienā lietot kādu bezgaršīgu tēju, piemēram, no asajām nātrēm, ceļmallapām. Tēju var aromatizēt ar citiem augiem: piparmētru, citronmētru, citronliānu, kalmju sakni, eikaliptu lapu. Jebkurai zāļu tējai var pievienot klāt kādu toksisku augu, piemēram, struteņu lapas. Līdz ar to cilvēka organisms saņem arī struteņu ārstniecisko efektu.
Zāļu tējas — kopā ar medu
Medus ir veselīgs un garšo gandrīz visiem cilvēkiem. Tas nav tikai gardums, bet arī ārstē daudzas slimības. Jau senatnē cilvēki ievēroja, ka, ieelpojot medus garaiņus, tie labvēlīgi iedarbojas ne tikai uz augšējiem elpošanas ceļiem, bet arī uz slimo plaušu alveolām, kā arī ārstē saaukstēšanos. Medus satur visus vēlamos mikroelementus, minerālsāļus, kādi dabā vien ir, bet pārspīlēt lietošanu nedrīkst, jo tas ir ļoti koncentrēts un organismam liela deva pat var kaitēt. Medus satur glikozi, fruktozi, fermentus, olbaltumvielas, veicina imunitāti. Medus ārstē arī drudzi, kuņģa un zarnu trakta slimības, ādas un acu slimības, tuberkulozi, baro sirds muskuli, ārstē miokarda sklerozi, aterosklerozi, hipertoniju. Profilaktiskos nolūkos medu vajadzētu lietot katram cilvēkam katru dienu pa vienai divām ēdamkarotēm. Medu nevajadzētu uzreiz norīt, bet sūkāt un ļaut tam caur mutes gļotādu uzsūkties.
Ieteicams pagatavot arī medus dzērienu. Vienā glāzē karstas zāļu tējas iejauc aptuveni 25 gramus medus, pievieno viena citrona sulu un atdzesē.
Pazīstamākās uzturā lietojamās tējas
Sarkano āboliņu pazīst katrs. No šiem smaržīgajiem ziediem var vārīt garšīgu, ikdienā lietojamu tēju kā profilaksei, tā arī ārstēšanai. Slimojot ar hronisku klepu vai bronhiālo astmu, tēju var lietot kā labu atkrēpošanas līdzekli. Tā ārstē drudzi, saaukstēšanos, mazina temperatūru, ir antiseptisks un diurētisks līdzeklis. Novārījumu gatavo, ņemot vienu ēdamkaroti drogas uz glāzi verdoša ūdens, un dzer trīs četras glāzes dienā.
Baltais āboliņš tējā ir vēl aromātiskāks. Tas pasargā no ginekoloģiskām slimībām, tuberkulozes, saaukstēšanās. Tas, tāpat kā sarkanais āboliņš, ir spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis.
Biškrēsliņu tēja arī ir garšīga, tikai to nedrīkst vārīt stipru — jāņem 20 grami drogas uz glāzi ūdens. Dzer pa ēdamkarotei trīs reizes dienā. Ja dzer kā tēju profilakses nolūkos, tad jāņem viena ēdamkarote drogas uz litru ūdens. Biškrēsliņi ir antiseptiski, antispazmatiski, satur tujonu, kas iedarbojas uz zarnu parazītiem. Medicīnā lieto drogas pulveri un uzlējumu pret cērmēm, velteniskajiem tārpiem, spalīšiem un enterokoka ārstēšanai.
Deviņvīruspēks tautā ir ļoti iecienīts augs. Ziedu uzlējums ir mīkstinošs, veicina atklepošanu, svīšanu, ārstē augšējo elpošanas ceļu iekaisumus, bronhītu, plaušu iekaisumus, astmu, dizentēriju, kuņģa kataru, aknu un liesas slimības. Ņem divas ēdamkarotes ziedu uz glāzi ūdens un dzer pa vienai ēdamkarotei trīs reizes dienā. No saknēm arī vāra tēju. Tā ārstē podagru, nieru un urīnpūšļa slimības. Ņem 120 gramus sakņu uz litru ūdens un izdzer dienas laikā.
Dzeltenā kaķpēdiņa ārstē kuņģa, žults un aizkuņģa dziedzera slimības, veicina sekrēciju, regulē zarnu darbību. Uzlējumam ņem ēdamkaroti drogas uz glāzi verdoša ūdens un izdzer dienas laikā. Tautas medicīnā kaķpēdiņas lieto arī kuņģa skābes paaugstināšanai, parazītu izdzīšanai, kā arī hipertonijas un asinsvadu sklerozes ārstēšanai.
Kalmju sakņu tēja sekmē sekrēciju, samazina kuņģa skābi, dziedē kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Saknes ir sāpju remdinošs līdzeklis, tonizē centrālo nervu sistēmu, ārstē caureju, mazasinību, žultspūšļa, arī nieru iekaisumus. Sakņu pulveri lieto pret žagām. Tējas pagatavošanai ņem tējkaroti drogas uz glāzi ūdens un dzer pirms ēšanas siltu četras reizes dienā pa pusglāzei.
Kumelīšu preparātiem piemīt sviedrējoša un antiseptiska iedarbība. No drogas gatavo tējas dzeršanai. Ārstē spazmas, čūlas, alerģisku gastrītu, kolītu, enterītu, žultspūšļa slimības, aknu un nieru slimības, tā darbojas kā viegli anestezējošs līdzeklis, ārstē alerģiju.Tējas pagatavošanai uz glāzi ūdens ņem tējkaroti ziedu. Kumelītes ārstē arī histēriju, garo klepu un sāpīgas menstruācijas.
Liepu ziedu uzlējumam piemīt sviedrējoša, diurētiska, baktericīda un temperatūru pazeminoša iedarbība. Lietojot kopā ar medu, ārstē augšējo elpošanas ceļu iekaisumus, kuņģa, zarnu, nieru slimības, reimatismu, klepu, vēdersāpes, difterītu, krampjus un nierakmeņus.
Ozolu mizu tēja ar savām miecvielām savelk gļotādas čūlas un aptur asiņošanu.
Priežu pumpuru un skuju tēja ārstē vitamīnu trūkumu, bronhītu, tuberkulozi, saaukstēšanos, nieru slimības, tūsku, nervus, sirds un asinsvadu slimības. Tēju pagatavo, ņemot ēdamkaroti drogas uz glāzi verdoša ūdens.
Raspodiņu tēja ir ļoti garšīga. Šiem augiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, tie sekmē bronhu dziedzeru darbību, uzlabo organisma vispārējo vielmaiņu. Raspodiņus lieto pret sāpēm mazajā iegurnī, menstruāciju regulēšanai, tie ārstē kuņģa – zarnu kataru, caureju, novērš pūšanu un rūgšanu zarnās. Uzlējumu gatavo, ņemot divas tējkarotes drogas uz glāzi verdoša ūdens un dzer divas glāzes dienā.
Zilās rudzupuķes, ņemot uzlējumam tējkaroti ziedu uz glāzi ūdens, ārstē tūsku. Tām ir pretspazmu īpašības, ārstē klepu, galvassāpes, angīnu, laringītu, kuņģa un zarnu iekaisumus, drudzi un saaukstēšanos, nieru, urīnpūšļa slimības, veicina žults sekrēciju.
Vīgriežu tēja ir garšīga un aromātiska. Tā darbojas sviedrējoši, diurētiski un kā pretiekaisuma līdzeklis, pazemina temperatūru, ārstē saaukstēšanos, ādas slimības, sāpes krūtīs, uroģenitālās sistēmas iekaisumus, to lieto pret uzbudinājumu un bezmiegu.
No balto pupiņu pākstīm vāra veselīgu tēju, kas ārstē cukurslimību. Tēja asinīs samazina cukura daudzumu — desmit dienās pat par 40 procentiem. Tējas pagatavošanai ņem 40 gramus drogas uz glāzi ūdens un dzer pa ēdamkarotei piecas reizes dienā.
Maura retējs ir pavisam necils augs, ko lauku pagalmos visi bradā kājām, bet retais iedomājas, ka tās ir īstas zāles, kas ārstē urīnpūšļa un nierakmeņus, tuberkulozi, cingu, bruku, dzemdes noslīdējumus, aknu slimības, kuņģa, zarnu slimības, zarnu kūtrumu, aizcietējumus un sāpīgas menstruācijas. Gatavojot tēju, jāņem 20 grami drogas uz litru ūdens.
Vaivariņu tēju nelielā koncentrācijā, lai tā šķiet garšīga, nevis pretīga, gatavo, ņemot divas ēdamkarotes drogas uz glāzi ūdens. Tēju lieto pa vienai ēdamkarotei ik pēc divām stundām. Vaivariņi ārstē klepu, garo klepu un astmu. Tas ir sāpju remdinošs līdzeklis, ārstē dizentēriju un malāriju, samazina paaugstinātu kuņģa skābi.
Baltās nātres ir pretiekaisuma, asinsapturošs līdzeklis, kas ārstē baltos ziedus, hemoroīdus, artrītu, uretrītu, nefrītu, elpošanas ceļu iekaisumus un anēmiju. Iekšķīgi lietojamam uzlējumam uz divām glāzēm ūdens jāņem trīs ēdamkarotes ziedu un jādzer.
Peoniju sakņu preparāti ir ar sedatīvu un pretsāpju raksturu un nedaudz paaugstina kuņģa skābi. Tēju gatavo, ņemot pusotras tējkarotes sakņu uz glāzi ūdens.
Peoniju saknes lieto dzemdes muskulatūras stimulēšanai, kā pretiekaisuma un pretsāpju līdzekli, tās ārstē garo klepu, astmu, podagru, vēdersāpes, nieru un urīnpūšļa akmeņus un hemoroīdus.
Maura sūrene — arī garšīga tēja, ja vien neuzlej par stipru. Tā veicina asins sarecēšanu, pazemina asinsspiedienu, tonizē dzemdes muskulatūru un pastiprina diurēzi. Maura sūrene ietilpst preparātā — avukularēnā. To lieto dzemdniecībā un ginekoloģijā asiņošanas apturēšanai pēcdzemdību periodā, hemoroīdu asiņošanas apturēšanai, kā diurētisku un žultsdzenošu līdzekli. Augs ārstē kuņģa kataru, kuņģa, zarnu asiņošanu, caureju, dizentēriju, tūsku, urīnpūšļa kataru, nieru un žultsakmeņus, aknu slimības, podagru, reimatismu, astmu, klepu un tuberkulozi. Uzlējumu gatavo, ņemot 20 gramus drogas uz glāzi ūdens, dzer pa vienai ēdamkarotei trīs reizes dienā.
Tauksakne mūsdienās ir populārs augs puķu dārzos, bet ne visi zina, ka šis augs ir arī ārstniecisks. Tauksakne dziedē kaulu lūzumus, strutojošus kakla, vēnu iekaisumus, sasitumus un izmežģījumus, to lieto amputētu locekļu “fantoma” sāpju mazināšanai. Divas tējkarotes aplej ar 1,5 glāzēm ūdens vai piena un ļauj astoņas stundas ievilkties.
