Šodien Smiltenes pagasta Kalnamuižā piena ražotāji uzklausīs, ko kooperatīva “Jaunais piens” vadītājs Andrejs Kārkls stāsta par kooperatīva priekšrocībām, atbalsta sistēmu un tamlīdzīgiem jautājumiem.
Šodien Smiltenes pagasta Kalnamuižā piena ražotāji uzklausīs, ko kooperatīva “Jaunais piens” vadītājs Andrejs Kārkls stāsta par kooperatīva priekšrocībām, atbalsta sistēmu un tamlīdzīgiem jautājumiem. Pirms tam par šo tēmu citā seminārā informēja kooperatīva “Piena ceļš” pārstāve.
Seminārus rīko sabiedriskā organizācija “Valkas rajona lauksaimnieku apvienība” (VRLA). Tās valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka intervijā “Ziemeļlatvijai” jau iepriekš uzsvēra kooperācijas nozīmi: “Piena ražotājam ir jādod iespēja izvēlēties, ar ko slēgt līgumu — ar pārstrādes uzņēmumu vai ar kooperatīvu, kura saimnieks ir zemnieks.”
Pienu pārdod lietuviešiem
Kooperatīva “Jaunais piens” biedrs ir arī VRLA valdes loceklis, Smiltenes pagasta zemnieks Pēteris Bērziņš. Viņa zemnieku saimniecība “Braslas” kooperatīvā ir kopš tā dibināšanas.
Lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Jaunais piens” ar biroju Valmierā darbojas no 2003. gada. Kooperatīvu izveidojuši zemnieki piena ražotāji. Viens no biedriem sniegtajiem pakalpojumiem ir piena savākšana un realizācija.
“Var teikt, ka kooperatīvi daļēji diktē cenas Latvijas piena tirgū,” savu viedokli par kolektīvas organizācijas priekšrocību nosauc P. Bērziņš un min vēl divus lielus piensaimnieku kooperatīvus Latvijā — “Piena ceļu” un “Dzēses”.
“Jaunā piena” interneta mājas lapā norādīts, ka Valkas rajonā kooperatīva biedri ir 10 zemnieku saimniecības.
“Jaunais piens” savu biedru saimniecībās saražoto pienu realizē diviem pārstrādes uzņēmumiem Lietuvā. “Ja grib dzert latviešu pienu, var pirkt arī Lietuvas piena produktus,” atklāj “Braslu” saimnieks.
Kooperatīva rīcībā ir trīs piena savākšanas automašīnas ar piekabēm. Šie transportlīdzekļi latviešu zemnieku ražoto produkciju regulāri ved uz kaimiņu valsti.
Grūsnas teles iepērk Vācijā
“Pašlaik Lietuvas pārstrādes uzņēmumi mums maksā 207 latus par tonnu piena. Cenā ietilpst arī kooperatīva izdevumi par piena savākšanu. Zemniekam maksātā cena ir 19,5 santīmi par kilogramu pie piena bāzes 3,4 procenti olbaltumvielu,” skaidro P. Bērziņš. “Braslās” slauktais piens satur vairāk olbaltumvielu par bāzi, tāpēc saimniecībai tiek maksāts nedaudz vairāk.
Melnraibās holšteinietes ir labas govis, vērtējot sava ganāmpulka piena kvalitāti, atzīst “Braslu” saimnieks.
Pērn saimniecība iepirka Vācijā grūsnas teles. Latvijā viņas jau paguvušas atnesties un ir labs papildinājums ganāmpulkam.
Aizvadītajā gadā “Braslās” uzcēla piebūvi liellopu novietnei, lai varētu brīvi izvietot jaunus liellopus. Šobrīd saimniecības ganāmpulkā ir 160 lopu, tai skaitā 87 slaucamas govis. Vidējais izslaukums gadā ir 7600 kilogramu.
“Pēdējā mēnesī sasniedzām lielu kāpumu. Varbūt būs vairāk nekā 8000 kilogramu. Intensīvāk koordinējām barības devas. Nopirku jaunu barības maisītāju. Varbūt arī tas palīdzēja izveidot pareizāku barības devu,” spriež P. Bērziņš.
Zemnieks uzsver, ka piena kvalitāti savukārt būtiski veicina labas slaukšanas iekārtas. Kopš “Braslas” tādas iegādājās, pienā samazinājies somatisko šūnu skaits.
Lauž šķēpus par platībmaksājumiem
Būdams VRLA valdes loceklis, P. Bērziņš norāda arī uz kādu šā brīža aktualitāti — zemnieku diskusijām par Eiropas Savienības platībmaksājumiem. “Tiek lauzti šķēpi, kā sadalīt naudu, kuru Eiropa dod lauksaimniekiem, stāsta P. Bērziņš.
Viņa viedoklis: “Eiropas nauda ir nodokļu maksātāju nauda, tāpēc par vienotās platības maksājuma izmantošanu saņēmējam vajadzētu detalizēti atskaitīties Lauku atbalsta dienestā, tāpat kā par subsīdijām. Šī nauda ir domāta noteiktam mērķim — lauku ainavas sakopšanai, nevis peļņas gūšanai par īpašuma esamību. Ja nevari pierādīt izdevumus, tad atgriez naudu nodokļu maksātājiem.”
