Jau zināms, ka 15. novembrī Valkā, Lugažu laukumā netālu no pašvaldības nama Beverīnas ielā 3, pilsētas kultūras nama, mākslas skolas un ģimnāzijas uzstādīs pieminekli leģendāram Latvijas valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.
Līdz pieminekļa uzstādīšanas laikam Valkas novada dome apņēmusies sakārtot vietu Lugažu laukumā. Iecerēts padomju laika betona plāksnes izņemt un nomainīt ar senu akmeņu bruģi, kā arī sakārtot apgaismojumu. Pieminekļa atklāšanas datums ir saskaņots ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa kanceleju, jo ceremonijā plānota arī augstās valsts amatpersonas ierašanās. 15. novembris izvēlēts galvenokārt tāpēc, ka pēc trim dienām – 18. novembrī – tiks atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena. “Ziemeļlatvija” jau ir rakstījusi, ka tas būs K. Ulmaņa krūšutēls, veidots pēc tēlnieka Kārļa Zāles 1937. gadā veidotā meta. Piemineklis būs 2,30 metru augts, cirsts Somijas granītā. Pieminekli veido māksliniece Arta Dumpe, kurai ar Valku jau ir bijusi radoša sadarbība, un akmeņkalis Ivars Feldbergs. Sākotnēji bija iecere šo pieminekli uzstādīt K. Ulmaņa nāves vietā Turkmenistānā, bet no šās ieceres nācās atteikties vietējo varas pārstāvju vilcināšanās dēļ. Tam sekoja iecere pieminekli dāvināt Liepājai. Pēc idejas iniciatoru uzskata, liepājnieki izcilā valstsvīra krūšutēlam bija gatavi ierādīt pārāk nomaļu un nepiemērotu vietu. Savukārt Valku kā piemērotu vietu K. Ulmaņa piemineklim 2013. gadā ieteica novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, atgādinot, ka robežpilsētai Valkai jau kopš 19. gadsimta vidus bijusi nozīmīga loma Latvijas kultūrā un izglītībā, bet 20. gadsimta sākumā – arī politiskajā dzīvē. 1917. gada beigās Valkā dibināja latviešu partiju politisko organizāciju – Latviešu Pagaidu nacionālo padomi, kas pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. Ar to Valka uzskatāma par Latvijas valstiskuma šūpuli un K. Ulmaņa piemineklis Latvijas sabiedrībai to atgādinās.
