Ceturtdien Strenčos notika starptautisks seminārs par Vidzemes attīstības aģentūras projektu “Deviņas upes Vidzemē”, ko nolemts īstenot Eiropas Savienības PHARE programmas “Pārrobežu sadarbības programma Baltijas jūras reģionā” ietvaros.
Ceturtdien Strenčos notika starptautisks seminārs par Vidzemes attīstības aģentūras projektu “Deviņas upes Vidzemē”, ko nolemts īstenot Eiropas Savienības PHARE programmas “Pārrobežu sadarbības programma Baltijas jūras reģionā” ietvaros. Projekta mērķis ir attīstīt ūdenstūrismu un izvērst dabas aizsardzību Ziemeļgaujas teritorijā.
Seminārā piedalījās Starptautiskās plostnieku asociācijas prezidents Angels Portets no Spānijas.
Pēc saieta atklāšanas projektētāju izvēli par tūrisma un dabas aizsardzības zonas izveidošanu pie Vidzemes upēm motivēja viens no pasākuma organizatoriem Ilgvars Ābols.
“Lai saprastu, kādēļ minētajam mērķim esam izvēlējušies upes, sākumā jārunā par to vēsturisko nozīmi. Latvijā apmetnes jeb apdzīvotas vietas vispirms ir veidojušās pie upēm. Arī šeit pie Gaujas Strenču pilsētas nebūtu, ja nebūtu plostnieku laiku. Tie bija. Radās mazs miestiņš, kas attīstījās un 1928. gadā ieguva pilsētas statusu,” saka I. Ābols.
Upēm ainavā ir galvenā nozīme
Viņš atzina, ka Strenču tēls laika gaitā ir spodrināts, un tagad pilsētu daudzi zina, jo te ir atdzīvinātas plostnieku tradīcijas.
“Otrkārt, upēm ir liela ainaviskā nozīme. Pēc mūsu domām, upe ir galvenā dabas ainavas vērtība. Trešais faktors, ko ievērojām, ir tas, ka ūdenstūrismam Vidzemē jau no pirmās brīvvalsts laikiem ir izveidojušās pastāvīgas tradīcijas. Gauja un Salaca šajā jomā ir populārākās upes. Mūsu pasākuma mērķis ir apzināt šīs tradīcijas un tūrisma attīstībā traucējošas problēmas, lai rastu tām risinājumu projekta izpildē,” stāsta I. Ābols.
Iepazīstina ar citu valstu pieredzi
Semināra dalībniekus ar pilsētas tradīciju ik gadu svinēt Plostnieku svētkus iepazīstināja Strenču domes priekšsēdētāja Inga Esīte. Viņa paskaidroja, ka šī tradīcija var būt labs pamats ūdenstūrisma tālākai attīstībai Strenču apkārtnē. “Esmu gandarīta, ka par šiem jautājumiem tik plašs seminārs notiek tieši mūsu pilsētā. Aicinu pasākuma dalībniekus dalīties pārdomās, kā var sabalansēt divas lietas — attīstīt ūdenstūrismu un vienlaikus saglabāt tīru vidi. Mums šī pieredze noderēs turpmākajā darbā,” apliecina I. Esīte.
Klātesošos ar uzsākto darbu apsveica Starptautiskās plostnieku asociācijas prezidents A. Portets. Viņš sniedza informāciju par vadītās asociācijas darbu un iepzīstināja ar ūdenstūrisma veidiem un tradīcijām citās valstīs. “Starptautiskā plostnieku asociācija ir izveidojusies, brīvprātīgi apvienojoties koku pludinātājiem. Asociācijas dalībnieku uzdevums ir meklēt vēsturiskus dokumentus un vākt materiālus par koku pludināšanas metodēm dažādos pasaules ūdensceļos. Mūsu organizācijas pienākums ir arī rūpēties par tīras un dabiskas ūdens ekosistēmas saglabāšanu. Asociācija ir dibināta 1989. gadā Spānijas pilsētā Barselonā. Pašlaik tajā ir 34 biedri. Sadarbība asociācijas biedru vidū ļauj apzināt labākās ūdenstūrisma tradīcijas visā pasaulē,” saka A. Portets. Par interesantākajām viņš pastāstīja semināra dalībniekiem. “Zviedrijā, piemēram, šis tūrisms ir pielāgots nelielu grupu un ģimeņu vajadzībām. Viesiem dod iespēju pašiem izgatavot plostu vai pludināt kokus pa Klaralvenas upi,” stāsta A. Portets. Intervijā “Strenču Vēstīm” A. Portets atzinīgi vērtēja plostnieku tradīciju saglabāšanu Strenčos un izteicās, ka pēc dažiem gadiem Strenči varētu konkurēt ar ūdenstūrisma kempingiem citās valstīs.
Tūrisms prasa atrisināt problēmas
Sīkāk par dabas aizsardzību un tūrisma iespējām Ziemeļgaujas ielejā informēja Latvijas Dabas fonda pārstāve, projekta “Ziemeļgaujas aizsardzība un apsaimniekošana” koordinatore Ilze Vilka. Dabas fonda pārstāve pastāstīja, ka viņas pārraudzītais projekts ir sākts 2003. gadā un beigsies nākamā gada martā. “Projektu par Ziemeļgaujas ielejas aizsardzību izstrādājām tādēļ, ka šajā vietā atklājām izcilas dabas vērtības, bet tām trūka juridiska aizsardzības statusa. Projekta izpildē mūsu partneres ir Virešu un Gaujienas pagasta pašvaldības un Vidzemes attīstības aģentūra. 2004. gada aprīlī tika apstiprināts aizsardzības statuss aizsargājamam apvidum “Ziemeļgauja”. Projekta īstenošana Gaujas dabisko pļavu apsaimniekotājiem ļauj pretendēt uz atbalsta finansējumu. Projekta īstenošanas sākumā ar ekspertiem inventarizējām biotopu, putnus un kukaiņu sugas. Noskaidrojām arī, kādas zivis ir Gaujas posmā, kas šķērso minēto ieleju. Ir izveidotas dažādas kartes. Kad bija apzinātas dabas vērtības, sākām ielejas aizsardzības un apsaimniekošanas plānošanu. Tā notika divos līmeņos. Pirmajā apzinājām zemnieku saimniecības un noteicām, kādas dzīvnieku sugas un augi katra saimnieka teritorijā ir aizsargājami un kas pļavu kopējiem jādara, lai dabas vērtības saglabātu. Otrajā līmenī noteicām pienākumus Dabas fondam, kas atbild kopumā par ielejas dabas aizsardzību,” stāsta I. Vilka.
Viņa piebilst, ka minētā vide ir atbilstoša tūrisma attīstīšanai. “Šo jomu varētu veicināt ar dabas taku ierīkošanu. Ir gan dažas problēmas, piemēram, atklāts kļūst jautājums, kā aizsargāt dabu, palielinoties tūristu pieplūdumam. Cilvēku plūsma var kaitēt ielejas biotopam, ja ceļotāji ar automašīnām izbraukās ceļus. Tāpat tūristu haotiska apmešanās Gaujmalā var izbiedēt putnus, un tie var pārtraukt ligzdošanu vietās, kur ierodas cilvēki. Viens no šīs problēmas risinājumiem varētu būt tūrisma bāzu izveidošana noteiktās vietās. Projektā gan šādi darbi nav paredzēti. Šo uzdevumu varētu veikt ar uzņēmēju un pašvaldību atbalstu,” spriež I. Vilka.
Ar savu pieredzi klātesošos iepazīstināja arī Somijas, Lietuvas un Igaunijas speciālisti. Semināra dalībnieki uzskata, ka projekta “Deviņas upes Vidzemē” galvenais panākums būs jaunas tūrisma infrastruktūras radīšana Vidzemē.
