Strenču vidusskolas direktors Jānis Pētersons domā, ka varbūt tas skan mazliet egoistiski, bet tādā mazā pilsētiņā skola atrodas pašā centrā visādā ziņā.
Strenču vidusskolas direktors Jānis Pētersons domā, ka varbūt tas skan mazliet egoistiski, bet tādā mazā pilsētiņā skola atrodas pašā centrā visādā ziņā. Viņš ar to domā ne tikai vidusskolu, bet visas Strenču izglītības iestādes.
“Patiesībā izglītības iestādēm ir jābūt centrā ikvienā vietā. Protams, Atzinības rakstu ir patīkami saņemt. Nedomāju, ka esam paveikuši kādus varoņdarbus. Darām savu darbu un vienmēr esam centušies to paveikt gana labi. Viss ir atkarīgs no cilvēku informētības pakāpes. Iespējams, kādam šķiet, ka skolā vispār neko nedarām, bet tie, kuri ir vairāk saistīti ar skolas dzīvi, brīnās, kā to visu paspējam. Ja cilvēks interesējas par skolu, tad viņš var novērtēt tās darbu un nozīmi sabiedrībā,” uzskata skolas direktors.
Viņš ir piedzīvojis gadījumus, kad par skolas darbu izsakās cilvēki, kuriem par to nav nekāda priekšstata. Tā ir mūsu sabiedrības nelaime — allaž izteikt it kā autoritatīvu vērtējumu par nezināmām lietām. Dažreiz tas sarūgtina, īpaši gadījumos, kad patiešām daudz strādāts.
J. Pētersons priecājas, ka skolas darbs ir ievērots. “Tas jau nav tikai mūsu nopelns, ka šogad skolas audzēkņiem ir vairāki nozīmīgi sasniegumi, tostarp pat Eiropas mērogā. Visu nosaka vieta, kurā dzīvojam. Protams, pats sākums meklējams ģimenē: kas tur ielikts, uz tā pamata notiks turpmākā personības veidošanās. Otrs aspekts ir tas, ka pilsētā ir labs bērnudārzs, mūzikas un mākslas skola. Šie apstākļi veido zināmu pēctecību, kopdarbību un kopsakarības, kas veicina bērna iespējas kāpt pa attīstības kāpnēm. Protams, tas iespējams tikai tad, ja bērnam ir vēlēšanās attīstīties,” analizē J. Pētersons. Viņš uzskata, ka ikdienas darbā liela uzmanība tiek pievērsta tiem skolēniem, kuri var strauji izvirzīties uz pārējo fona, tomēr lielākā darba daļa ir veltīta tiem, kuriem mācībās kaut kādu iemeslu dēļ neveicas un ir grūtības apgūt noteiktās zināšanas. Neatbildēts ir jautājums, kā būtu pareizāk, kurai bērnu daļai jāvelta vairāk pedagogu enerģijas un citu resursu. Tas ir ļoti komplicēts jautājums. No vienas puses, spējīgākajiem vajag mazāk, jo viņi izķepurosies paši, no otras — grūti izšķirt, kurš bērns ir vairāk ieguvis vai zaudējis.
Jautāts, ar ko skola pašlaik var lepoties, direktors atbild, ka vispirms ar saviem skolēniem un skolotājiem. Šobrīd nav viegli nedz bērniem, nedz skolotājiem un vecākiem. “Skolotājiem ir jāiztur sabiedrības spiediens, un, šķiet, kopš padomju laika esam vienīgie, kuriem jāvar viss. Neviens par to nesūkstās un cenšas darbu padarīt tā, lai būtu gandarījums,” vērtē J. Pētersons. Skolēniem ir labi veicies dažādos konkursos gan rajona, gan plašākā līmenī. Summējot visus panākumus, strencēnieši valsts līmenī ir apbalvoti un plašāk ievēroti. Latvijas skolu reitingā Strenču vidusskola ir 10. vietā.
***
Strenču kultūras namā notikušajā svinīgajā pasākumā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 88. gadadienai domes Atzinības rakstus saņēma 11 strencēnieši un vidusskola. Viņu darbs, pašaizliedzība un aktīva līdzdalība pilsētas sabiedriskajā dzīvē ir devums pilsētas attīstībā.
