Kamēr aizvadītajā nedēļā skolēni atpūtās pavasara brīvlaikā, Smiltenes ģimnāzijā mācījās skolotāji.
Kamēr aizvadītajā nedēļā skolēni atpūtās pavasara brīvlaikā, Smiltenes ģimnāzijā mācījās skolotāji.
Viņi pielika punktu 100 stundu ilgai, jau kopš pērnā gada augusta apgūtai tālākizglītības programmai “Kritiskās domāšanas attīstīšana dažādos mācību priekšmetos”.
Izglītības standarts prasa jaunu pieeju
Smiltenes ģimnāzijas 29 pedagogi mācījās savu priekšmetu stundās pielietojamas metodes, kā skolēniem sniegt zināšanas mūsdienīgā veidā.
“Attīstīt skolēniem kritisko domāšanu nozīmē audzināt un mācīt tādu skolēnu, kurš ne tikai iegūst informāciju, bet arī mācās to analizēt, izvērtēt un pēc tam patstāvīgi pieņemt lēmumu,” skaidro Izglītības attīstības centra trenere Daina Zelmene.
No dāsnā dažādu kursu piedāvājuma Smiltenes ģimnāzijas skolvadība izvēlējās Izglītības attīstības centra kritiskās jeb analizējošās domāšanas kursus. Skola daļēji sedza saviem skolotājiem mācību maksu.
Smiltenes ģimnāzijas direktores vietniece metodiskajā un projektu darbā Velga Blaua uzsver, ka šādi metodikas kursi ir pat vajadzīgi saistībā ar jaunā pamatizglītības standarta ieviešanu. “Jaunais standarts prasa jaunas metodes un pieeju. Pamatizglītības standarta nostādne ir tāda, ka skolotājs nevis iedod skolēnam gatavas zināšanas, bet skolēns pats pie tām nonāk. Tad zināšanas ir noturīgākas, un skolēns māk tās labāk pielietot. Kursos mācītās metodes palīdz skolotājam, un gribam, lai tās būtu arī mūsu pedagogu bruņojumā,” saka V. Blaua.
Metodes izmēģina uz savas ādas
Nodarbības skolēnu kritiskās domāšanas attīstīšanā Smiltenes ģimnāzijā vadīja Izglītības attīstības centra treneres D. Zelmene un Ausma Pastore.
D. Zelmene skaidro, ka konkrētajā projektā piedāvātās metodes (kooperatīvā mācīšanās, diskusijas, debates un citas) radušās ASV un tās izmanto daudzviet Eiropā, arī Latvijā.
“Metožu piedāvājums ir ļoti bagāts. Visas metodes ir interaktīvas, tajās smaguma centrs tiek pārnests uz skolēnu. Protams, skolotājam tas nav viegli,” piebilst D. Zelmene.
Viņa atzinīgi vērtē Smiltenes ģimnāzijas vadības iniciatīvu šādu kursu rīkošanā. “No skolas administrācijas puses tas ir liels atbalsts. Vienam pašam aizbraukt uz kursiem ir dārgi, un tas nav arī tik efektīvi, kā ir tad, ja mācās daudz skolotāju.”
Katru mācību metodi pedagogi kursos izmēģināja “uz savas ādas”. Treneres uzdeva arī mājas darbu — pielietot kursos uzzināto mācību stundās un pēc tam dalīties pieredzē.
Svarīgākais ir saturs
“Lieliski bija sadarboties ar saviem kolēģiem. Arī sevi varēja parādīt. Man kursi patika. Daudzas lietas gan zināju no citiem kursiem un tagad tikai atkārtoju,” saka skolotāja Mārīte Rainbaha. Smiltenes ģimnāzijas skolēniem viņa māca vēsturi, politiku un filozofiju. Visi šie priekšmeti esot “viena balta kritiskā domāšana”, analizējoši un secinājumus izdaroši.
Vērtējot kursus, M. Rainbaha vārdu “kritisks” aizstāj ar “analītisks”. “Tā nav kritizēšana, bet gan rūpīga analizēšana, lai skolēns izdarītu savus secinājumus. Izmantojot dažādas metodes, skolotājs var padarīt mācīšanās procesu daudzveidīgāku, lai skolēniem būtu interesantāk, lai mācību stundas atšķirtos no iepriekšējām. Svarīgākais ir saturs, kuru mēs ieliekam stundā ar izvēlētās metodes palīdzību. Jauns paņēmiens nav vajadzīgs sevis paša jeb daudzveidības dēļ, bet tāpēc, lai vajadzīgā tēma, ko skolotājs grib pateikt, būtu centrā,” uzsver skolotāja.
