Būtībā ziemu varētu jau aizmirst, ja vien nepastāvētu Peipuss, Pērnavas līcis un ezeri Latvijā, kur ledus biezums joprojām svārstās no 40 centimetriem līdz 1,2 metriem. Lielākie cipari gan pieder Peipusa ezeram, bet mēs visi labi zinām, ka tieši pēdējais ledus dod tik fantastiskus rezultātus, ka stāstīt to citiem nozīmētu sevi uzlikt uz lielībnieka un plānprātiņa latiņas. Maz būs tādu, kas šādiem lomiem ticēs. Taču būtībā tā jau ir viņu problēma.Tā kā ziemas aprīkojumu pats jau esmu „ievasarojis”, tad šoreiz par gatavošanos brīvajiem ūdeņiem un inventāra atjaunošanu, pielabošanu, jaunu vai jau pazīstamu brendu iepazīšanu un tamlīdzīgām lietām.Vimbas, raudas un brekšiBūtībā tās ir trīs izteiktākās pavasara zivju sugas, kas, ledum nozūdot, izrāda izteiktu aktivitāti, lai neteiktu vairāk. Piemēram, Daugavā zem Ķeguma HES, kur ūdens, pateicoties tam, ka palu “kafija” nav vēl sākusies, ir itin dzidrs, copmaņi sēd jau ar gruntsmakšķerēm uz raudām un brekšiem. Tas ir tikai viens piemērs. Ja visus te minēšu, tad nepietiks vietas aprakstam, ko esmu iecerējis. Mūsa, Mēmele, Venta, Daugava, Salaca, Gauja, Mazā un Lielā Jugla jau daudzviet ir atbrīvojušās no ledus un līčos, kur mierīgāks ūdens, var droši sākt vasaras copi. Gaidīt šeit nav ko, jo, tiklīdz sāksies palu ūdeņi, tā vismaz pāris nedēļas patiešām varēs skatīties tikai copes video rullīšus (piemēram, www.nomad.lv). Jau tagad situācija lielajās upēs un to mazāko pieteku grīvās ir tāda, ka baltās zivis šeit pulcējas, lai, ledum izejot, dotos uz augšu, uz sev zināmām nārstošanas vietām. Viena daļa no zvīņnesēm atgriezīsies plašākos ūdeņos, bet daļa paliks nārstošanas vietās. Lielākā problēma saistās ar to faktu, ka ne visās upēs zivis tiek tik tālu, cik tās būtu ar mieru bīdīt bioloģiskais faktors. Kas tam ir par iemeslu, mēs visi zinām, tāpēc lai priecājās tie, kuri dzīvo pie upēm, kam nav šādu šķēršļu. Atrisinājums šim jautājumam nav gaidāms daudzus gadus, un varam te sprēgāt, cik uziet, bet rezultāta nebūs. Taču nav ko bendēt nervus, jo vēl jau šur tur var pamakšķerēt un par baltu velti. Arī lomi neizpaliek, un atliek vien piestrādāt kā fiziski, tā, pakustinot pelēkās šūniņas.Iluzionistu šarmā…Pavasara palu ūdeņu laikā, copējot vimbas, brekšus vai raudas, pārsvarā izmantojam pludiņmakšķeres vai klasiskās gruntenes. Fīderi derēs ļoti retās vietās, un to laiks ātrāk pienāks kaut kur ap maija vidu vai vēlāk.Pludiņmakšķerei, zinot to apstākli, ka pa upi vēl peldēs koki, krūmu puduri, lielāki un mazāki ledus gabali, zāļu kušķi vai vienkārši no krasta atskaloti, cilvēku atstāti kultūrslāņi, ieteiktu 6 – 7 metrus garas bolonēzes. Tās ir vieglas, izturīgas, un šāds garums ir pietiekošs, lai varētu izmanevrēt pludiņu starp visiem peldošajiem objektiem. Cenas šādām makšķerēm ir ļoti dažādas, un bieži vien tās ir atkarīgas no preces izplatītāja un pārdevēja. Tomēr situācija Latvijā un tirgus nosacījumi, ieskaitot pirktspēju, liek visiem tirgotājiem piegādāt patērētājam maksimāli lētu, bet kvalitatīvu produktu. Katrai precei ir sava cena. Ja tā nav mākslīgi uzpūsta, tad noteikti var vadīties pēc principa – jo dārgāk, jo labāk, bet visu nosaka naudas maciņa biezums. Protams, daudzi iebildīs, ka ar lazdas kātu izvelkot tikpat daudz un tikpat bieži. Man atliek vien priecāties un novēlēt jums veiksmi arī turpmāk, jo, cik teiktajā ir patiesības, zina tikai tās teicējs. Uzreiz prātā nāk kāds paziņa, kurš katru gadu Daugavā izvelk ap 120 – 150 samu. Tā jau vairākus gadus viņā klausoties, izlēmu pārbaudīt viņa copes mākslu. Neiedziļinoties notiekošajā, ar nebūt ne pārsteigumu konstatēju, ka viņam sams skaitās arī aptuveni 500 gramu smagumā. Nu ja tā, tad es gadā izvelku baltās zivis ap un ar skaitā kā minimums piecām nullēm. Tādi nu mēs esam, bet, paldies Dievam, ne visi. Aprakstīt visu, kas saistīts ar pavasara copi, vienkārši nav iespējams, jo ar šo brīdi sākas ļoti plašs copes lauciņš. Ja kādam ir interese par inventāru un tā iegādi, kā arī, kur, kas un kā ķeras, varat man zvanīt 25407660. Lai jums veicas jeb, tfu, tfu, ne asakas!
Laižam par konkrēto
1. Vai katru pavasari būtu jāmaina auklas?Domāju, ka nē, ja vien pēdējās sezonas laikā nav makšķerēts jūrā vai vietās, kur ir daudz zemūdens šķēršļu. Šādās vietās velkot auklu, tā ātri noplucinās. Līdz ar to, pērkot šo makšķerēšanas inventāra preci, vēlams ieskatīties ražotāja un praktiskā makšķernieka pieredzē. Pavasarī pats izmantoju uz gruntsmakšķeres Lurs Camouflage 0,35-0,4 milimetru auklu, kas kalpo jau vairākus gadus arī ieskaitot copi rudenī jūrā uz butēm. Nebūt netaisos šo auklu izvirzīt kā flagmani, bet fakts paliek fakts un katram ir sava galva uz pleciem. Auklas diametri dažādi un der arī pludiņmakšķerei. Turklāt atrodami četru veidu krāsojumi.2. Makšķerkāti.Copes kātiem pavasarī (kad jārēķinās ar palu ūdeņu nestajiem zāļu kušķiem, kas bieži vien 10 minūšu laikā gruntsmakšķeres auklu aplipina ar vismaz vienas ēdienreizes cienīgu daudzumu liellopam) būtu jābūt ar testu no 120 līdz 180 gramiem. Makšķerkāta garums no 4 līdz 5 metriem ar pēc iespējas tievāku spicīti. Var izmantot arī fīderi ar lielāku testu. Pats pagājušajā gadā apstājos pie itāļu Promessa XT 4,20 metri. Sastopami arī garāki makšķerkāti – 4,5 un pat 5 metri. Vai tas ir vajadzīgs, jāspriež pašiem.3. Spoles.Kas attiecas uz spolēm, tad viennozīmīgi gruntsmakšķerēm der tikai un vienīgi ar baitraner sistēmu. Tā noderēs kā pavasarī, vasarā un rudenī gruntsmakšķerēm, tā arī velcējot. Pa šiem vismaz 30 gadiem, ko apzināti makšķerēju, esmu izmēģinājis daudz spoļu un ir nācies secināt, ka starp patiešām labām un kvalitatīvām precēm ir arī tādas, kas tiek pasniegtas kā kaut kas īpašs, bet pagalam neiztur konkurenci brīdī, kad tiek liktas uz spēles būtības un praktiskās darbības. No savas puses varu ieteikt izmēģināt Mulinello Helios 50 ar septiņiem nerūsējošiem gultņiem. Veikalos šīs spoles cena nepārsniedz 24 latus.4. Ko liksim uz āķa?Pavasarī, kad ūdens krāsa ir stipri kafijota, uz pavadas lieku tikai un vienīgi plastmasas mormiškas. Vēl labāk, ja tās ir fluoriscējošas. Nav nozīmes aizrauties ar smalkām ēsmām, piemēram, motili, kas veikalos maksā bargu naudu. Pavasarī zivis ir pamodušās no ziemas snaudas un, ūdenī ieplūstot skābeklim, kļūst ļoti aktīvas. Līdz ar to maza gabarīta ēsmas tās praktiski neinteresē, ja vien tas nav saistīts ar teritoriju, kur notiek intensīvas sacensības, kas mijas vairāku dienu garumā. Pavasarī, makšķerējot ar gruntsmakšķeri, populārākās ēsmas noteikti būs krevetes, baltie mušu kāpuri, naktstārpi un „kapartārpiņi” (rožvaboļu kāpuri). Savukārt pludiņmakšķerei jau liksim ko smalkāku, un tas varētu saistīties ar motili (ko sadabūt būs ļoti grūti) un kombinācijā ar žirgtām sliekām, kreveti vai kādu balto. Protams, viss atkarīgs no āķa lieluma, vietas, kā arī inventāra izvēles.
