Kas Smiltenē notiks ar peldbaseinu, jauno bērnudārzu, ģipša rūpnīcu un sociālās aprūpes centru, intervijā skaidro Smiltenes domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis.
Kas Smiltenē notiks ar peldbaseinu, jauno bērnudārzu, ģipša rūpnīcu un sociālās aprūpes centru, intervijā skaidro Smiltenes domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis
“Kāds peldbaseins?” brīnījās taksometra vadītājs, kad pasažieris lūdza viņu Smiltenē aizvest uz turieni. “Bet ir taču norāde,” skaidroja iebraucējs.
Uz vienas plāksnītes pie Smiltenes bērnu rotaļu laukuma tuvumā novietotā ceļrāžu staba patiešām redzams, ka tā rāda virzienu uz peldbaseinu. Taču tāda objekta pilsētā pagaidām nav.
Visi prasa, kad būs baseins
No vietējās pašvaldības puses izskanējusī ideja par peldbaseina būvi Smiltenē nav nekas jauns. Par to runā jau divus gadus. “Viss virzās uz to, lai nākamajā gadā smiltenieši varētu peldēties paši savā baseinā,” intervijā “Ziemeļlatvijai” 2005. gada martā teica Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis.
“Satiec pilsētā, kuru cilvēku gribi, visi prasa, kad būs baseins. Es varu atbildēt, lai paciešas. Baseins būs,” viņš saka šovasar un joprojām ir noskaņots optimistiski.
Smiltenes pašvaldībai apnicis gaidīt, kad pie peldbaseina būves ķersies idejas īstenošanai sākumā izraudzītais uzņēmums SIA “AM Invest”. Viens no SIA īpašniekiem ir Smiltenes pilsētas dome. Pirmdien domes deputāti nolēma, ka pašvaldība izstāsies no minētā uzņēmuma, un atcēla pašvaldības iepriekšējo lēmumu par peldbaseina būvei paredzētā zemes gabala, pašvaldības īpašuma, Kalēju ielā 7 iznomāšanu. “Līguma nav, tāpēc mums nekādu saistību nav,” ar “AM Invest” izjukušos sadarbības plānus komentē A. Mežulis.
Smiltenes dome ir atradusi jaunu investoru, ārzemnieku, kurš sola peldbaseinu jeb veselības kompleksu tajā pašā vietā (bijušajā tirgus laukumā Kalēju ielā) sākt celt jau šoruden.
“Divu gadu laikā tapis tikai skiču projekts,” neapmierinātību ar SIA “AM Invest” kavēšanos pauž A. Mežulis. Tas arī esot bijis iemesls, kāpēc pašvaldība meklēja citu investoru. Ir mainīta arī Smiltenes domes koncepcija projekta īstenošanā. “Mērķis ir viens. Gribam, lai peldbaseins Smiltenē būtu pēc iespējas ātrāk. Tas ir solīts cilvēkiem,” piebilst Smiltenes mērs.
“Pirmā precīzā informācija ir no jūsu laikraksta,” otrdien “Ziemeļlatvijai” Smiltenes domes lēmumu tālruņa sarunā komentēja SIA “AM Invest” valdes loceklis Agnis Zars.
No sīkākiem komentāriem par notikušo viņš pagaidām atturas, iekams uzņēmums nebūs ieguvis izsmeļošāku informāciju no Smiltenes domes. A. Zars vien piebilda: “Esam gatavi lietas ar peldbaseina būvi turpināt, jo tagad problēmu nav.”
Savukārt Smiltenes pilsētas mērs nedomā, ka investoru izvēlē kaut kas varētu atkal mainīties.
Peldbaseina pamati — jau šoruden?
– Neesmu ideju par baseinu atmetis malā. Esmu solījis un cenšos to, ko teicu, agrāk vai vēlāk izdarīt, vienalga, cik tas smagi nāktu, — domājot arī par peldbaseinu, intervijā “Ziemeļlatvijai” saka A. Mežulis. – Šajā gadījumā atkal nostrādāja smilteniešu sindroms, ko vienmēr esmu uzsvēris. Smiltenieši cits citam palīdz, vienalga, kur atrodas. Viens no Smiltenes pilsētas Atzinības raksta ieguvējiem Andrejs Strautiņš, kuram ir advokātu firma Rīgā, strādā ar lieliem uzņēmumiem, lieliem investoriem, arī no ārzemēm. Viņš dažās dienās palīdzēja atrast investoru peldbaseina būvei. Tas ir ārzemnieks, īrs. Viņš ir bijis Smiltenē un ir patīkami pārsteigts par mūsu pilsētu, kā tā attīstās. Viņš arī pateicis, ka ir gatavs investēt šā objekta celtniecībā. Ir vēl viens variants, Igaunijas kompānija, kura nodarbojies ar šādiem kompkesiem. Skatīsim variantus.
Šobrīd tiek gatavota peldbaseina būves dokumentācija. Ir doma, ka paliks esošais skiču projekts, varbūt ar dažiem labojumiem, un notiks sarunas ar to pašu projektēšanas biroju par turpmāko darbu. Otrs variants ir jau gatavi citur būvētu līdzīgu celtņu projekti, tikai tad jāiztaisa piesaiste konkrētai vietai Smiltenē.
Domāju, ka šis objekts strauji virzās uz priekšu. Katru nedēļu tiekos ar cilvēkiem. Kārtojam dokumentālo pusi, lai pēc iespējas ātrāk, jau šoruden, varētu ielikt ēkas pamatus, kamēr zeme vēl nav sasalusi, un uzsākt peldbaseina celtniecību.
– Vai nav tā, ka trīs reizes jānospļaujas pār plecu? Lai atceramies itāļu uzņēmēju plānus celt modernu viesnīcu pie Tepera ezera, kuri tā arī neīstenojās.
– Nē. Šoreiz ir citādāk. Itāļa gadījumā nebija tādas pieredzes. Taču šis cilvēks ir realizējis vairākus līdzvērtīgus projektus gan Īrijā, gan Anglijā un ilgāku laiku strādā arī Latvijā ar citiem investīciju projektiem. Ir variants, ka pēc 10 gadiem viņš būs gatavs šo baseinu pārdot, jo pats to neapkalpos. Būs jāveido operatoru kompānija, kura šo objektu apkalpos. Viņa mērķis ir palīdzēt investēt, uzcelt un 10 gados saņemt atpakaļ ieguldīto.
– Kāda šajā projektā būs Smiltenes domes loma?
– Pirms nedēļas uz tikšanos uzaicināju 10 Smiltenei apkārtējo pašvaldību vadītājus. Visi viennozīmīgi pateica, ka ir un būs gatavi tad, kad baseins darbosies, pirkt pakalpojumu, proti, savā budžetā iekļaut naudu, lai viņu pagastu skolēni apmeklētu Smiltenes peldbaseinu. Investoram ir būtiskas garantijas, citādi uzbūvēs baseinu, bet neviens negribēs tur peldēt. Arī Smiltenes dome apņemas no sava budžeta finansēt, lai mūsu skolu audzēkņi apmeklētu baseinu. Domāju, to darīs arī tehnikums un arodskola. Pilsētas skolas noslogotu baseinu dienas pirmajā pusē, pēcpusdienā varētu būt lauku skolu skolēni, vakarā — iestādes un citi cilvēki, kuri to vēlas.
Šis ir labākais veids, kā pašvaldībai attīstīties. Ir jāpiesaista privātie investori, jādod viņiem zaļā gaisma. Šobrīd valstī pašvaldību attīstība zināmā mērā ir bremzēta. Ir noteikts kredīta limits, kuru var ņemt pašvaldība. Šogad tie ir 29 miljoni. Ja no tiem Rīga un lielās pilsētas paņem vismaz 20 miljonus, kas paliek pāri? Smiltenē jaunam bērnudārzam vajag divus miljonus. Mēs stāvam rindā un gaidām, kad budžeta grozījumos valsts palielinās kredītresursus.
Tāpēc jāmeklē iespēja piesaistīt privātos investorus. Smiltenes dome šajā gadījumā tikai pirks pakalpojumu un negarantēs kredītus. Mēs zemi (to pašu nekustamo īpašumu Kalēju ielā — redakcijas piezīme) pārdosim izsolē konkrēti peldbaseina būvniecībai.
– Tas nozīmē, ka izsolē var pieteikties ikviens, kurš spēj maksāt prasīto cenu?
– Ja ir vairāki pretendenti, tad viss kārtībā. Taču domāju, diezin vai tā būs. Jo zeme tiek pārdota ar konkrētu mērķi, kuram nāk vēl klāt līgums ar daudziem nosacījumiem: cik ilgā laikā jāuzceļ, cik, minimums, lielas investīcijas jāiegulda un tamlīdzīgi. Zinu, ka uz tādiem projektiem gaida Salacgrīva un Bauska. Nav jau šo investoru. Tad jau peldbaseini būtu visur uzcelti.
– Vai arī jaunajā variantā vienā objektā plānots gan peldbaseins, gan viesnīca?
– Par to tiek domāts, apsverot arī ideju par SPA kompleksu jeb ūdensprocedūrām, solāriju, skaistumkopšanas saloniem, trenažieru zāli. Tās būs lietas, ko izīrēs kādam citam.
Otrs projekts mums ir sociālās aprūpes centrs jeb pansionāts pie Smiltenes slimnīcas. Tur ir nepabeigta ēka. Arī šī iecere nav nolikta malā, un arī šeit ejam divus ceļus. Valkas rajona padomei lūdzām palīdzēt sagatavot pieteikumus valsts investīcijām. Paralēli tam cenšos atrast privāto investoru. Visas 10 apkārtējās pašvaldības pateikušas, ka viņas arī šajā gadījumā būtu gatavas pirkt pakalpojumu.
Kas attiecas uz jauno bērnudārzu, tad, vēlākais, pēc Jāņiem mēs sludināsim konkursu uz objekta celtniecību, lai būvdarbus varētu sākt šogad. Atbilstoši noteikumiem konkursā uzvarējusī firma kreditēs bērnudārza celtniecību uz pusgadu, kamēr Smiltenes dome saņems kredīta atļauju. Līdzīgi bija ar Smiltenes sporta halli. “LX grupa” sākotnēji kreditēja būvi par saviem līdzekļiem. Te būs tāds pats variants.
Nevaram ilgāk gaidīt divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, bēnudārzs ir simtprocentīgi nepieciešams un ir jāceļ. Otrkārt, jāsāk celt tagad. Eksperti veikuši aprēķinus. Tie rāda — ja šogad nesāksim būvēt un neiepirksim materiālus, tad nākamajā gadā šī summa sadārdzināsies par 15 procentiem. Tad mums ar pašlaik plānoto summu nepietiks.
Domāju, pēc aptuveni pusotra gada jaunajai bērnudārza ēkai jābūt pabeigtai.
– Tas nozīmē, ka būvdarbi notiks arī ziemā.
– Mūdienu tehnoloģijas to atļauj. Turklāt pluss ir tas, ka tiks izmantoti jau esošie pamati. Eksperti konstatējuši, ka nojaukt vajag tikai virs tiem uzbūvēto daļu.
Visus cilvēkus, kuri nāk un prasa saviem bērniem vietu bērnudārzā, es mierinu, ka pēc gada jau varēs. Šobrīd ļoti maz varam paņemt bērnus rindas kārtībā, jo ir profesijas, kuru pārstāvju bērni ar valsts noteiktu likumu jāņem bērnudārzā ārpus rindas. Tie ir policisti, ugunsdzēsēji, skolotāji, mediķi. Līdz ar to paliek ļoti maz brīvu vietu.
Domāju, ar 300 vietām jaunajā bērnudārzā vajadzētu pietikt, lai cilvēki būtu apmierināti.
– Pirmdien Smiltenes dome pieņēma vēl vienu lēmumu, proti, izstāties no SIA “Baltijas ģipsis”. Par to sāka runāt 2004. gadā, plānojot Smiltenē uzcelt ģipša rūpnīcu, kas būtu unikāla Eiropā.
– Tas bija ar lielu pompu sākts projekts, par kuru tika lauzts daudz šķēpu un kura apspriešanā aktīvi iesaistījās sabiedrība. Taču šis projekts apstājās, jo neizdevās sameklēt stratēģisko investoru.
Šobrīd es daudz nenožēloju, ka tā iznāca. Faktiski Smiltenē jau esošajiem uzņēmumiem trūkst darbinieku. Ja atvērtu vēl vienu uzņēmumu, nezinu, kur dabūtu 100 darbinieku, kā bija paredzēts projekta pirmajā kārtā.
