Parasti šajā slejā tiek apspriesta kāda problēma vai izteiktas pārdomas, bet šoreiz vēlos izmantot savas iespējas un vērsties pie pusaudžu vecākiem.
Parasti šajā slejā tiek apspriesta kāda problēma vai izteiktas pārdomas, bet šoreiz vēlos izmantot savas iespējas un vērsties pie pusaudžu vecākiem. Ikdienā, gan pārvietojoties kājām, gan braucot ar automašīnu, bieži redzu puikas, kas uz skolu un no tās dodas ar velosipēdu. Protams, ka tas nav nekas ārkārtējs, jo zēni ir braukuši un brauks ar riteņiem, bet gribu vērst uzmanību uz to, kā viņi uzvedas pilsētā, kurā ir salīdzinoši dzīva transporta kustība.
Nesen Smiltenē, braucot pa Atmodas ielu, ievēroju, ka no pilsētas centra tuvojas velosipēdists, kurš pirms krustojuma pēkšņi uzbrauca uz ietves un nepiebremzējot šķērsoja galveno ceļu pa gājēju pāreju. Viss beidzās labi, jo vieglo automašīnu savaldīt nav problēma, bet kas būtu, ja tās vietā ripotu baļķvedējs ar kravu?
Līdzīgas situācijas var vērot uz gājēju pārejām pie “Zemnieksētas”, pie “Top” centra un arī pie grāmatu veikala. Iespējams, ka viņiem šķiet, ka uz pārejas riteņbraucējam ir priekšroka? Tomēr noteikumos teikts, ka arī gājējam jāpārliecinās, vai auto viņam dos ceļu, un tikai tad drīkst šķērsot brauktuvi.
Lai cik ātri gājējs soļotu, viņa nodomu šķērsot pāreju tomēr var prognozēt, bet ko darīt, ja pēkšņi no ietves zem riteņiem metas velosipēdists. Pieļauju, ka šīs rindas pusaudži diez vai izlasīs, bet ceru, ka to izdarīs vecāki vai vecvecāki, kas no rīta viņus pavada uz skolu. Varbūt tomēr der puikām atgādināt, ka arī šāda veida velosipēdista pārvietošanos var saukt par agresīvu braukšanu, kas vispirms apdraud paša braucēja veselību un dzīvību.
