Pēc jaunā Kriminālprocesa likuma, kopš 1. oktobra visās tiesās jāstrādā izmeklēšanas tiesnesim. Valkas rajona tiesā uz laiku, kamēr būs aizpildīta izmeklēšanas tiesneša vakance, šā pienākuma pildīšanā norīkota tiesnese Ita Seisuma.
Pēc jaunā Kriminālprocesa likuma, kopš 1. oktobra visās tiesās jāstrādā izmeklēšanas tiesnesim. Valkas rajona tiesā uz laiku, kamēr būs aizpildīta izmeklēšanas tiesneša vakance, šā pienākuma pildīšanā norīkota tiesnese Ita Seisuma.
I. Seisuma informē, ka izmeklēšanas tiesnesim viens no galvenajiem pienākumiem ir likumā noteiktā kārtībā kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos. Tiesnese gan atzīst, ka mūsu sabiedrība cilvēktiesību jautājumu risināšanai vēl nav gatava, jo skaidri nezina, ko šis jēdziens nozīmē un kādas normas jāievēro. “Pagaidām mūsu rajonā izmeklēšanas tiesnesim darba vēl nav daudz, bet domāju, ka pēc diviem trijiem mēnešiem sūdzību netrūks. Proti, izmeklēšanas tiesnesis pats nepiedalās kriminālprocesā, bet, ja apsūdzētais uzskatīs, ka viņa nopratināšanā nav ievērotas cilvēktiesības, viņš varēs rakstīt sūdzību, kuru likumā paredzētajā kārtībā vajadzēs izskatīt. Tas nozīmē, ka man biežāk vajadzēs sadarboties ar prokuratūru un policiju. Jāpiebilst, ka kriminālprocesā izmeklēšanas tiesneša pilnvaras un pienākumi ir strikti noteikti. Jau pieminēto cilvēktiesību jautājumu risināšanā tiesnesis nedrīkst rīkoties, kā uzskata par vajadzīgu, bet gan pēc likumā minētajiem norādījumiem. Atšķirībā no iepriekšējā likuma, tagad aizdomās turamajam vai apsūdzētajam drošības līdzekli nosaka izmeklēšanas tiesnesis. Tas nozīmē, ka man kā tiesnesei pieder galavārds lemjot, vai aizdomās turamajam piemērot kādu no Kriminālprocesā noteiktajiem drošības līdzekļiem. Man patīk, ka jaunajā Kriminālprocesā ir skaidri norādīts — lēmumiem par piespiedu drošības līdzekļu, piemēram, apcietinājuma piemērošanu, jābūt ļoti pamatīgi motivētiem,” saka I. Seisuma.
Viņa piebilst, ka izmeklēšanas tiesnesim, tāpat kā visiem strādājošiem, ir noteikts darba grafiks. “Dažreiz domā, ka šo pienākumu veicēju var pat naktī modināt un saukt uz darbu. Tā gluži nav. Arī izmeklēšanas tiesnesis strādā pēc noteiktā darba grafika,” skaidro I. Seisuma.
Viņa uzskata, ka Kriminālprocesa likumā ieviestajam izmeklēšanas tiesnesim nevajadzētu apgrūtināt citu tiesību aizsardzības iestāžu, piemēram, policijas darbu. “Jaunā likuma radīšanā piedalījušies visu to resoru speciālisti, kuri ir iesaistīti kriminālprocesos. Katra resora pārstāvji izstrādāja savus priekšlikumus, kurus ievēroja, veidojot likumu,” stāsta I. Seisuma.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, izmeklēšanas tiesnesis piespiedu drošības līdzekli aizdomās turētajam un apsūdzētajam piemēro tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas. Tad var piemērot arestu vai mājas arestu. Likumā paredzētajos gadījumos izmeklēšanas tiesnesis izskatīs sūdzības par procesa virzītāja (policijas, prokuratūras) piemērotajiem drošības līdzekļiem. “Izmeklēšanas tiesnesis izskatīs arī sūdzības par privātās dzīves noslēpumu pārkāpšanu nopratināšanā. Pēc Kriminālprocesa likuma, tagad tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju likumsargi drīkstēs noklausīties aizdomās turēto personu telefonsarunas un pārbaudīt viņu korespondenci, ja tas var palīdzēt nozieguma atklāšanā,” saka I. Seisuma.
