Skursteņslauķi vai ugunsdzēsēju? Klāt laiks, kad ikviens var sev pajautāt, ko viņš labprātāk vēlas redzēt strādājam uz savas mājas jumta.
Skursteņslauķi vai ugunsdzēsēju? Klāt laiks, kad ikviens var sev pajautāt, ko viņš labprātāk vēlas redzēt strādājam uz savas mājas jumta.
“Ja cilvēks pats sevi nepasargās, neviens cits par viņu nerūpēsies,” secina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas nodaļas Smiltenes posteņa komandieris Jānis Šepters.
Klāt rudens ar drēgno laiku, un pavisam drīz cilvēki biežāk sāks izmantot apkures sistēmas. Mūrīši, krāsnis un plītis sāks kalpot savam mērķim un telpas piepildīs ar siltumu. Tomēr der atcerēties — lai justos droši un varētu sildīties arī nākamos gadus, visas apkures sistēmas ir jāuztur tehniskā kārtībā. Tas nozīmē, ka vispirms jāpārliecinās, vai kārtībā ir dūmvads. Visbiežāk tiek konstatēts, ka ir bojāts skursteņa gals, tas ir apdrupis un ar caurumiem. Bojāta skursteņa pirmā pazīme — tas no ārpuses ir nokvēpis. Tas ir signāls, ka nekavējoties jāveic remonts.
Apkures sistēmu lietotājiem jāpārliecinās arī par to, vai nav jāremontē plīts un krāsns durtiņas. Varbūt tās nav nostiprinātas, ir ar caurumiem, pa kuriem var izkrist kvēlojošas ogles. Pie krāsns, kamīna un plīts priekšpusē jābūt nedegoša materiāla klājumam. Tā izmēram jābūt vismaz 70 x 50 centimetriem.
Visbeidzot jāatceras par profilakses pasākumu — skursteņa tīrīšanu. Krāsnīm, kamīniem un citām apkures ierīcēm, kuras kurina līdz trīs stundām diennaktī, skurstenis jātīra divas reizes apkures sezonā. Viena ieteicama apkures sezonas sākumā, otra — vēlāk. Savukārt apkures iekārtām, piemēram, plītīm vai centrālās apkures katliem, kurus kurina ilgāk nekā trīs stundas diennaktī, skurstenis jātīra vienu reizi mēnesī.
Šādu kārtību nosaka ugunsdrošības noteikumi, un katra namīpašuma saimnieka ziņā ir tos ievērot vai ne. Smiltenieši zina, ka viņu pusē sezonas laikā atrast skursteņslauķi ir salīdzinoši grūti. Viens no risinājumiem ir meklēt sertificētus speciālistus Valmierā, bet iespējams, ka daudzus cilvēkus atbaida iespējamās izmaksas. Tomēr der atcerēties, ka skopais parasti maksā dubulti. Ietaupot dažus desmitus latu un nekopjot apkures sistēmu, var nākties šķirties no tūkstošiem vai pat visa īpašuma. Ja skurstenī sodrēji aizdegas vienu reizi, tas var neradīt bīstamību. Ja degšana atkārtojas, skurstenis saplaisā, un šāds bojājums var būt cēlonis ugunsgrēkam.
“Skursteņslauķa profesijai darba tirgū ir brīva vieta,” iesaka J. Šepters. Šis ir sezonas darbs, bet, lai ar to nodarbotos ir jāiziet apmācības kurss un jāsaņem sertifikāts.
Iedzīvotājiem, kuri izmanto skursteņslauķa pakalpojumus, jābūt pārliecinātiem, ka meistars veiks kvalitatīvu apkopi. Vajadzētu lūgt, lai skursteņslauķis pēc apkures ierīču apkopšanas izsniedz atbilstošu dokumentu par paveikto. Tas palīdzētu domstarpību gadījumos, ja pēc laika atklātos paviršība.
Tāpat kā individuālo māju īpašniekiem, arī daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem jārūpējas, lai apkures sistēmas būtu kārtībā un skursteņi izslaucīti. Skursteņslauķa vizītes noorganizēšana ir mājas apsaimniekotāju ziņā, bet iniciatoriem jābūt dzīvokļu īpašniekiem.
