Līdz Saeimas vēlēšanām atlicis mazāk par mēnesi, bet, kā var spriest pēc veiktajām iedzīvotāju aptaujām un vienkārši aprunājoties ar cilvēkiem, vēl vismaz trešdaļai vēlētāju nav skaidrs, par kādu politisko spēku balsot.Jāteic, ka to tiešām nav viegli izlemt. Kā redzams no Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtajiem partiju un apvienību sarakstiem, liela daļa kandidātu ir iepriekšējās Saeimas deputāti, par kuru atlaišanu tauta nobalsoja referendumā. Savukārt daļa no jaunajiem kandidātiem vismaz plašākai sabiedrībai nav pazīstama. Turklāt jau iepriekšējā Saeimā parādījās vairāki jauni deputāti, bet reformas vairākās jomās, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un valsts pārvaldē, joprojām notiek lēni. Tādēļ daudziem vēlētājiem mieru neliek jautājums, par ko tiešām balsot Saeimas vēlēšanās. “Ziemeļlatvija” šo jautājumu uzdos dažādiem sabiedrības pārstāvjiem, lai noskaidrotu, ko viņi domā pirms došanās uz vēlēšanu iecirkņiem.
Aivars Ikšelis, Valkas teātra režisorsRūpīgi jāizlasa programmasUz jautājumu – par ko balsot – pašlaik tiešām ir grūti atbildēt viennozīmīgi. Lai paliktu objektīvs, es neuzdrošinos kategoriski pats sev norādīt – balsošu tikai par to vai šito partiju, bet par citām nav vērts atdot balsi. Es domāju, ka pirms vēlēšanām jāiedziļinās katras partijas programmā. Es tās tagad lasu un, atklāti sakot, progress jūtams. Ja agrāk programmas bija pilnas ar saukļiem vajadzības izteiksmē – jāpanāk, jāuzlabo un tā tālāk, tad tagad vairākās ierakstīti pārdomāti un konkrēti mērķi. Ja kāda no šīm programmām man kā vēlētājam šķitīs pieņemama, tad es sākšu vērtēt attiecīgās partijas kandidātus. Ja viņu vidū būs bijušie, tad centīšos noskaidrot, ko viņi līdz šim parlamentā panākuši un izdarījuši. Es arī nevados pēc tāda principa – par tādu un tādu partiju esmu visu laiku balsojis, tad arī šoreiz par to atdošu balsi. Mans izraudzītais politiskais spēks var pat būt tāds, kas agrāk nav bijis tuvs sirdij, bet tagad programmā ir iekļāvis noteiktus uzdevumus, kuru izpildi arī es vēlos. Tādēļ, pēc manām domām, vadīšanās pēc uzrakstītā programmās ir vienīgā iespēja, lai neapjuktu un nezaudētu orientāciju šajā politiskajā karuselī. Arī reitingiem nav lielas nozīmes, jo jārēķinās, ka aptaujās nereti cilvēki izsaka nepārdomātu viedokli un vēlāk to maina.
Andrejs Lubiņš, pensionārsReālākie politiķi ir trijās partijāsPēc manām domām, ir tikai trīs politiskie spēki, no kuriem var kaut ko normālu sagaidīt valsts pārvaldīšanā. Tā ir Zatlera reformu partija, “Vienotība” un “Visu Latvijai! – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Līdz vēlēšanām vēl izdomāšu, par kuru no tām balsot.Zaļo un Zemnieku savienība manās acīs ir zaudējusi reputāciju. Tās saistība ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī daudzie balsojumi pret “Vienotības” priekšlikumiem neko labu par šo politisko spēku neliecina. Nezinu, vai šīs partijas Saeimas frakcijā vispār ir kāds kārtīgs zemnieks. Kļūdas piemīt arī manis iepriekš uzteiktajām partijām, bet tās nav tik būtiskas.Interesanti, ka tagad grib kandidēt tie iepriekšējās Saeimas deputāti, kuri pirms tam paši piekrita tautai, ka viņu pārstāvētais parlaments jāatlaiž. Šķiet, tādi mēs esam, cīņā par varu kaunu nejūtam. Arī vairāki bijušie tautpartijieši cenšas iekļūt citās partijās vai, piemēram, Vents Armands Krauklis, taisa jaunu partiju. Laikam jau viņš vairs nespēj iztikt bez kādas partijas.
Lilita Kreicberga, Valkas ģimnāzijas direktoreMani interesē pārmaiņas izglītībāKaut arī sevi uzskatu par lielu lasītāju, tomēr partiju programmas nelasīšu, jo neticu tajās ierakstītajam. Domājot, par ko balsot, vispirms apsvēršu, ko esmu dzirdējusi no pašiem kandidātiem. Man ir svarīgi redzēt un dzirdēt pašu cilvēku, nevis paļauties uz abstraktu programmu. Ja kandidāti brauks uz mūspusi, tad došos tikties un klausīšos, ko un cik pārliecinoši viņi solīs un kā pamatos savu noteikto mērķu sasniegšanas iespējas. Pašlaik skaidri zinu tikai to, par kuriem politiskajiem spēkiem noteikti nebalsošu. Savu balsi esmu nolēmusi atdot par tiem kandidātiem, kuru atbildes mani apmierinās jautājumos par izglītību un ģimenēm ar bērniem.Daudzu iepriekšējo deputātu rīcība mani ļoti pārsteidz. Es domāju, ka, saņemot pārliecinošu tautas noraidījumu savai iepriekšējai darbībai, viņi godīgi atkāpsies un meklēs citus kandidātus no savām partijām. Tomēr, izrādās, ka esmu maldījusies. Liela daļa no tiem, kuri atkal kandidē uz deputātu vietām, ir tautas atlaistie. Tādi politiķi man kā vēlētājai nerada uzticību.
