Zemkopības ministrija patlaban iesniegšanai valdībai gatavo grozījumus noteikumos “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”, kas paredz, sākot no 2012. gada, atbalsta maksājumus piešķirt tikai tiem lauksaimniekiem, kuri dokumentāri varēs pierādīt savas tiesības apsaimniekot platības.
Pirmās ziņas par šādu grozījumu gatavošanu jau radījušas neapmierinātību vairākos zemes apsaimniekotājos un viņu pārstāvētajās organizācijās, kas uzskata, ka grozījumu stāšanās spēkā neļaus daļai zemnieku saņemt tiešos maksājumus. Uzskata par lieku birokrātijuDaļa saimnieku ministrijai pārmet arī lieku šī procesa birokratizēšanu. “Nesakārtotā zemes tirgū ieviešot šādu regulējumu, cietīs ražotājs un ne tikai tādēļ, ka šobrīd ne visām platībām iespējams nokārtot nomas līgumus, bet grozījumu stāšanās spēkā divkāršos arī iesniedzamo dokumentu apjomu,” uzskata biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Līdzīgās domās ir arī Ēveles pagasta zemnieks Ivars Āboltiņš. “Laikā, kad visa informācijas apmaiņa notiek elektroniski un lauksaimnieku zemes īpašumi ir uzzināmi no interneta, šāda prasība vēl dabūt un turēt pie sevis īpašuma papīrus ir lieka birokrātija. Ja man bankā vajag kredītu, tad tās ierēdņi datorā var atrast visas manas īpašumu saistības. Nezinu, kādēļ vēl jāmeklē kādi citi papīri,” saka I. Āboltiņš. Uz norādi, ka daļa saimnieku ar īpašniekiem par zemes kopšanu mutiski vienojusies, I. Āboltiņš atbild: “Tas ir kā padomju laikos. Viens vai divi izdara ne tā, tad tūlīt jāpārkārto visa sistēma.”Daļēji neapmierinātību zemniekos šī ziņa radījusi tādēļ, ka interneta portālā “Delfi” minēts – maksājumu saņemšanai būs jāuzrāda dokuments, kas apliecina apsaimniekotāja īpašuma tiesības uz zemi. Tas izraisījis neizpratni zemes nomniekos. Turklāt daļa apsaimniekotāju ar zemes īpašniekiem par viņu zemes apstrādi ir vienojusies tikai mutiski. Vairāki īpašnieki dzīvo ārzemēs, kas apgrūtina nomas līgumu noslēgšanu. Ir arī daļa īpašnieku, kas nemaz nevēlas slēgt rakstisku vienošanos. Zemkopība ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā “Ziemeļlatvijai”paskaidroja, ka “Delfos” informācija nav precīza. Lai saņemtu tiešos maksājumus, zemei nav obligāti jābūt tās apsaimniekotāja īpašumā, jābūt vienīgi dokumentam, kas apliecina apsaimniekotāja tiesības strādāt uz šīs zemes. Grozījumi mazinās tiesāšanosTo “Ziemeļlatvijai” apliecināja arī Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļas biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele. “Galvenais, lai apsaimniekotājam būtu rakstiska vienošanās ar īpašnieku, ka viņš ir tiesīgs strādāt uz atbalstam pieteiktās zemes. Tas var būt nomas līgums vai vienkārši rakstiska un ar abu pušu parakstiem apstiprināta vienošanās. Grozījumi acīmredzot tiek izstrādāti tādēļ, ka mutiskas vienošanās gadījumā bieži vien rodas strīdi. Ir bijuši gadījumi, kad īpašnieks, redzot pieaugam apsaimniekotāja peļņu, grib par zemes īpašuma iznomāšanu saņemt vairāk naudas, tad sākas nesaprašanās, kas nereti beidzas ar tiesvedību. Tādēļ ministrija sākusi strādāt, lai šajā lietā ieviestu kārtību,” norāda V. Empele.Arī Kārķu pagasta lauku attīstības speciāliste Sandra Pilskalne atzīst, ka zemes apsaimniekošanā juridisku sakārtotību vajag. “Mutiski notiek tikai sasveicināšanās. Zemnieks pats ir ieinteresēts, lai viņam būtu drošība par nākotni. Zemes apstrāde ir dārgs darbs, tādēļ saimniekam jābūt pārliecībai, ka rīt vai parīt īpašnieks tikai savu iegribu dēļ nevarēs atņemt zemi,” skaidro S. Pilskalne.Grozījumus Zemkopības ministrija sagatavojusi pēc Valsts kontroles ieteikuma. Šī iestāde revīzijā konstatējusi, ka līdzšinējā platību maksājumu sistēma nenodrošina pietiekamu kontroli pār Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu lauksaimniecībai.
