“Tas bija sāpīgs lēmums arī mums,” atzīst vietējās draudzes vadība.
“Tas bija sāpīgs lēmums arī mums,” atzīst vietējās draudzes vadība
Šogad pirmo reizi Palsmanes kapu svētkos ļaudīm nāksies iztikt bez pasēdēšanas kapsētai tuvējā simtgadīgo priežu mežiņā, jo tā vairs nav. Arī automašīnas tur novietot vairs nevarēs tik ērti, jo jāuzmanās no arumiem un celmiem.
Meža pudurī ar vairākiem desmitiem koku, kas ir Palsmanes luterāņu draudzes īpašums, jau ziemā veikta kailcirte. Tagad priežu vietā ir arumu izvagots, saules apspīdēts klajums ar celmiem.
Ciršana notika likumīgi
Cik palsmaniešu, tik arī viedokļu, vai vajadzēja nocirst simtgadīgās priedes pagasta kapsētas kapličas priekšpusē. Kailcirti veica ziemā, bet iedzīvotāju protesti, pat sūdzības reģionālajai vides pārvaldei sākās vēlāk, kad cilvēki biežāk ieradās kapsētā, lai koptu tuvinieku atdusas vietas.
Ciršanas apliecinājumu izsniedza toreizējā Palsmanes mežniecība.
Valsts meža dienesta Smiltenes mežniecības mežzine Daira Antona jau tad paredzēja, ka cilvēki pret priežu ciršanu iebildīs. Taču, veicot kailcirti kapsētas tuvumā, nekas nav pārkāpts, un ciršanas darbi notika likumīgi, uzsver mežzine.
“Ciršanas apliecinājumu Palsmanes luterāņu draudzei devām, izvērtējot augošu koku sanitāro stāvokli un ņemot vērā likumu par aizsargjoslām un meža likuma normatīvās prasības. Aizsargjoslas likums norāda šīs joslas platumu. Taču šajā platībā nav aizliegts cirst kokus. Ir aizliegts būvēt ēkas un ierīkot citus būvniecības objektus,” skaidro D. Antona.
Vērtējot augošos kokus, atzīts, ka daudzas priedes ir vecas un spēcīgā vējā var gāzties, apdraudot cilvēkus, automašīnas un tuvējās mājas. “Parasti šādās reizēs saku: burkāni ir jāretina un savā laikā jānovāc raža. Ar kokiem ir tāpat,” salīdzina mežzine.
Izstrādājot kailcirti, atsevišķos kokus, kuri varētu būt veseli, neatstāja tāpēc, ka vēja brāzmās arī tie varētu tikt izgāzti, radot draudus apkārtējiem. Līdzīgi gadījumi pēc vētras novēroti cirsmās citos mežos.
Mežs atjaunosies dabiski
“Lēmums nocirst priedes nebija viegls. Tam gatavojāmies vairākus gadus,” atzīst Palsmanes luterāņu draudzes priekšniece Inita Zaharčuka, “jo rēķinājāmies, ka katrai priedei ir savs mūžs, un šie koki bija veci. Ja kāds koks gāztos un ciestu cilvēki vai īpašums, no mums prasītu atbildību. Tāpēc šogad kapu svētkos cilvēkus nesagaidīs simtgadīgās priedes. Taču neskumsim par tām ilgi, jo dzīvē viss turpinās. Šo priežu vietā ar laiku kuplos un zaļos jaunas priedītes.”
Kailcirtes vietā ir sagatavota augsne meža dabiskai atjaunošanai. Ir atstātas dažas labākās, veselīgākās, augtspējīgākās priedes jeb sēklu koki, no kuru čiekuriem zemē izbirs sēklas.
Ienākumus no kailcirtē iegūtajiem kokmateriāliem draudzes vadība plāno izdot Palsmanes luterāņu baznīcas ērģeļu motora un plēšu remontam un ekspertīzēm par dievnama torņa tehnisko stāvokli, jo tornis sveroties uz vienu pusi. “Ieguvums no ciršanas nav liels, jo visās priedēs bija šķembas no Otrā pasaules kara. Tādu koksni ir grūti realizēt. Paldies uzņēmumam “Ziķeri”, kas uzņēmās darbu no tādiem zāģbaļķiem izzāģēt dēlīšus,” saka I. Zaharčuka.
Vieni noliedz, citi aizstāv
Palsmaniešu un citu ļaužu, kuriem Palsmanes kapos atdusas tuvinieki, viedokļi par koku nociršanu ir atšķirīgi.
Šonedēļ pie kapsētas satikts pusmūža vīrietis no Grundzāles teic, ka viņam cirsmas skats ļoti nepatīk. “Tik smukas, simtiem gadu vecas priedes te bija no laika gala. Kapu svētkos mežā bija pilns ar cilvēkiem un mašīnām. Visi ieēda, iedzēra ēnā. Bufetes bija. Cilvēki puķes pārdeva, andelējās. Kas tagad? Tukša vieta. Tagad nebūs kur sprukt. Klajā vietā ir pamatīgs karstums,” saka grundzālietis.
Palsmanes pagasta padomes priekšsēdētāja Tigna Podniece aicina cilvēkus būt saprotošiem un kapu svētku dienā atstāt automašīnas uz kāda lielceļa. “Piebraukšana pie kapličas būs apgrūtināta, jo vairs nebūs tik daudz vietas automašīnu ērtai novietošanai kā citus gadus,” paredz pašvaldības vadītāja.
Arī viņai ir žēl nocirsto priežu. “Taču saprotu, ka koki spēcīgā vējā apdraudēja cilvēkus un zem tiem atstātās automašīnas. Cik zinu, priedēs metās arī kaitēkļi. Ceru, ka vietā ar laiku būs jauns, tikpat skaists mežs,” teic T. Podniece.
Kapu priedes vajadzēja nocirst, uzskata kāda sieviete, kura dzīvo pārsimt metru no Palsmanes kapsētas, Lankaskalnā. Priedes auga blakus viņas saimniecībai. Katru spēcīgu vēja brāzmu turienieši sagaidīja ar bailēm.
“Janvāra vētrā pirms diviem gadiem priedes lūza kā špickas. Uz visiem ceļiem gulēja nogāztie koki. Te nav laba zeme, lai tiem veidotos spēcīgas saknes. Smilts ir par vieglu,” secina palsmaniete. Viņa zina arī par šķembām kokos. Vecākie pagasta ļaudis stāstījuši, ka Otrajā pasaules karā te kādu laiku atradusies frontes līnija.
“Daļai cilvēku, it īpaši vecajiem ļaudīm, koku nociršana šķiet briesmīga. Taču nekas nav mūžīgs. Vienīgi tas, ka priedes tādā daudzumā nocirta uzreiz, atstāja iespaidu. Arī man apkārtne tagad liekas plika un jocīga,” atzīst sieviete.
Kapu svētki būs 6. augustā
Kapu svētki Palsmanes kapsētā šogad notiks 6. augustā un sāksies pulksten 11.00. Dievkalpojumu vadīs mācītājs Raitis Jākobsons. Tāpat kā pērn, piedalīsies bijusī palsmaniete Ritma Zāģere kopā ar citām dziedošajām sievām, stāsta I. Zaharčuka.
Pirms kapu svētkiem Palsmanes kapsētā vietējā pašvaldība rīkos sakopšanas talku. Precīzu datumu paziņos vēlāk. Talkā strādās pašvaldības un tās iestāžu darbinieki sadarbībā ar vietējo draudzi. Kapu teritorijā nopļaus zāli, sagrābs un izvedīs pļāvumu un veiks citus darbus.
Šovasar Palsmanes pagasta padome ar jauniem pirkumiem papildinājusi kapu sakopšanas inventāru, ko par brīvu var lietot ikviens, kurš vēlas. Tie ir grābekļi, lāpstas, kannas. Inventārs atrodas vienā no kapličām. It īpaši tas izdevīgi cilvēkiem, kuri uz kapiem atbrauc ar satiksmes autobusu.
