Ja neskaita pāris gadījumu, kad papildus rakstīju lielajai presei, tad Valkas rajona avīze ir mana pirmā un vienīgā darbavieta tūlīt pēc žurnālistikas studijām augstskolā.
Ja neskaita pāris gadījumu, kad papildus rakstīju lielajai presei, tad Valkas rajona avīze ir mana pirmā un vienīgā darbavieta tūlīt pēc žurnālistikas studijām augstskolā.
Vēl joprojām nepārmetu sev, ka šajā laikā neesmu pieņēmusi citus darba piedāvājumus, kas mani aizvestu uz lielākām avīzēm un lielākām pilsētām. Un ne jau tāpēc, ka būtu bail no pārmaiņām. Tas, kas notur šajā avīzē, vai tā sauktos “Darba Karogs”, “Mūsu Zeme” vai “Ziemeļlatvija”, ir mūsu rajonā dzīvojošo cilvēku faktors.
Jau agrāk gribēju pateikt paldies gan smilteniešiem, gan visiem citiem ļaudīm rajona pilsētās un pagastos, par kuriem vairāk nekā 10 gados esmu rakstījusi. Līdz šim neuzradās īsti piemērots brīdis. Paldies saku tagad — vienkārši par to, ka esat, jo jūs katrs esat lielisks gan ar saviem plusiem, gan mīnusiem. Tieši jūsu dēļ strādāt avīzē ir interesanti. Būtu skumji no jums šķirties.
Un nav manis teiktajā jāmeklē ne liekulība, ne sentiments, ne citi zemteksti, jo tādu vienkārši nav. Tas ir pietiekami ilgā laikā izveidojies skatījums uz mūsu rajonā notiekošo. Tieši jūs, šeit dzīvojošie, ar savu daudzkrāsaino dzīvi, vaļaspriekiem un ikdienas darbu veidojat “Ziemeļlatviju”, jo mēs taču rakstām par jums un jūs protat būt gan labi sarunu biedri, gan rakstu ideju ģeneratori.
Iepazīstot jūs arvien vairāk, vēlos, lai “Ziemeļlatvija” jums spētu sniegt gaišu, labestīgu skatījumu uz dzīvi, jo tā dzīvot ir vieglāk. Dzīve ir skaista, tikai jāprot un arī jāgrib to ieraudzīt.
Lai izdodas!
