Šovasar Valkas rajonam kaimiņos esošais Gulbenes rajona Rankas pagasts konkursā “Sakoptākais Latvijas pagasts” ieguva pirmo vietu Vidzemē.
Šovasar Valkas rajonam kaimiņos esošais Gulbenes rajona Rankas pagasts konkursā “Sakoptākais Latvijas pagasts” ieguva pirmo vietu Vidzemē.
Devos pie kaimiņiem, lai uzzinātu, ko tādu Rankas iedzīvotāji izdarījuši, ka kļuvuši par novada laureātiem. Atklājās daudzu gadu ilgs un mērķtiecīgs darbs, kas nav padarāms, gatavojoties tikai kādai skatei vai konkursam. Rankā cilvēki ir veltījuši daudz pūļu, lai būtu pārtikuši un labi dzīvotu. Piemēram, pagastā uzņēmējdarbībā ir tik daudz jomu, cik mūsu rajonā varētu saskaitīt pa trijiem četriem pagastiem. Rankas pagasta priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs ar lepnumu stāsta, ka no Rankas tikpat kā neviens strādātspējīgs cilvēks uz Īriju nebrauc, jo pagastā ir viss — iespējas iegūt labu izglītību, dabūt darbu un brīvs ceļš dažādu veidu biznesam.
“Patiesībā kādi divi trīs cilvēki uz ārzemēm peļņā ir aizbraukuši, bet tā nav tendence. Aizbraucēju ir ļoti maz. Mūsu lielākā vērtība ir darbīgi cilvēki. Viņi, šķiet, te ir radījuši īpašas enerģijas auru, kas liek darboties un daudz paveikt,” saka J. Antaņevičs.
Daudz uzņēmumu dažādās jomās
Pagasta priekšsēdētājs uzsver, ka ar kaimiņiem rancēniešiem ir labas attiecības. “Draudzīgi sadzīvojam gan ar Variņu pagasta, gan ar Cēsu rajona ļaudīm — mums nav par ko plēsties un nav ko dalīt,” ar smaidu bilst J. Antaņevičs.
Rankas pagasts aizņem 184 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Pagastā dzīvo apmēram 1700 cilvēku. Tajā ir trīs ciemati — Ranka, Gaujasrēveļi un Rēveļi. “Pašvaldības pārziņā atrodas trīs izglītības iestādes — divas pamatskolas un pirmsskolas izglītības iestāde. Rankā ir arī arodskola, kurā sagatavo galdniekus un pavārus. Visvairāk tajā mācās mūsu pagasta bērni, bet ir arī audzēkņi no Valkas rajona, Alūksnes un Madonas. Iedzīvotāju rīcībā ir divas bibliotēkas, kultūras nams, ko nesen atjaunojām, un doktorāts. Kultūras nama remontam pašvaldība ņēma kredītu. Tagad šī ēka mūs visus priecē,” ar pagastu īsumā iepazīstina J. Antaņevičs.
Par pašvaldības lielāko panākumu padomes priekšsēdētājs uzskata ciešas sadarbības izveidošanu ar uzņēmējiem. “Ar to es vienmēr esmu lepojies. Mums ir tāds liels uzņēmums kā akciju sabiedrība “Rankas piens”, kuras produkciju zina liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Daudzi noteikti ir ēduši arī zemnieku saimniecības “Ķelmēni” cepto bioloģiski tīro maizi. To pieprasa gan apkārtējie pārtikas tirdzniecības tīkli, gan Rīgas lielveikals “Rimi”. Pagastā ir izveidots liels tūrisma un atpūtas komplekss “Lācītes”. Vēl mums ir SIA “Vidzemes sēne”, kurā ražo atspirdzinošo dzērienu “Mors”. To ražotnes saimnieki gatavo no ogotāju savāktās ražas un piegādā gan veikalam “Rimi” Rīgā, gan citām pārdotavām. Uzņēmumā veic arī sēņu sagatavošanu tālākai pārstrādei. Ar mežizstrādi un transportpārvadājumiem nodarbojas SIA “Grantiņi – 1”. Vēl ir SIA “Rankas bekons”, kas sadarbojas ar Valkas rajona cūku audzētavu zemnieku saimniecību “Sprīdīši”. Vēl pie mums darbojas firma “AMG Eksports”, kuru vada smiltenieši Gunita un Andis Āboli. Kā redzat, mums ar Valkas rajona uzņēmējiem ir laba sadarbība,” apliecina J. Antaņevičs. Viņš piebilst, ka nosauktās ir lielākās firmas, bet pagastā ir arī daudzi mazāki un ekonomiski vidēji stipri uzņēmumi. Jomas ir dažādas. Cilvēki attīstījuši biznesu, sākot no zemeņu, aveņu un citu ogu audzēšanas līdz kokapstrādei un piena produktu ražošanai. “Pie mums darbs ir visiem, kuri grib strādāt,” jautāts par bezdarbu, atbild pagasta priekšsēdētājs.
Viss sākas no cilvēciskām attiecībām
Gribu zināt iemeslus, kas veicinājuši pagasta izaugsmi. Nav noslēpums, ka lielā daļā pagastu ir viens divi gateri, pāris veikalu, un tā ir visa uzņēmējdarbība. “Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka te ir izveidojusies uz aktīvu darbību mudinoša aura. Iespējams, ka to radījusi mūsu pretimnākšana uzņēmējiem, apstiprinot gandrīz visas viņu idejas un sniedzot atbalstu. Tas arī veicinājis mūsu savstarpējo sadarbību. Uzskatu, ka daudz ko izdevies panākt, pateicoties cilvēciskām un sapratnes pilnām attiecībām ar uzņēmējiem. Otrs iemesls, pēc manām domām, ir tāds, ka atrodamies diezgan tālu no pilsētām. Cilvēki ir spiesti tepat domāt, ko darīt, un rīkojas. Es lepojos ar viņu paveikto. Protams, darba vēl ir ļoti daudz. Mums trūkst speciālistu, lai visu iecerēto paveiktu. Gribētos, lai pēc vēlēšanām jaunā valdība beidzot pieliktu punktu ilgi vilktajai administratīvi teritoriālajai reformai. Tā jāpabeidz, lai ir skaidrība, ko un kā darīt. Pašreizējā nenoteiktība traucē darbam,” apliecina J. Antaņevičs.
Sadarbība veicinājusi labklājību
Pastaigājoties pa Ranku, acīs iekrīt dzīvā automašīnu kustība ciemata ielās un tas, ka vairāki jauni pāri stumj ratiņus ar zīdaiņiem. Tā ir pārticības aina. Atceros priekšsēdētāja teikto, ka pagastā dzimstība ievērojami pārspēj mirstību. Uzrunāju vienu jauno tēti. Mārtiņš Vasiļjevs apstiprina, ka Rankā dzīve īpašas problēmas nesagādā. “Esmu apmierināts. Te ir darbs un viss vajadzīgais ģimenei. Es nejūtu tieksmi citur meklēt labāku dzīvi. Uz pilsētu iepirkties braucu tikai tad, ja tiešām vajag kaut ko īpašu, piemēram, labu uzvalku vai sarežģītāku elektroierīci. Lielākoties visu nepieciešamo varam iegādāties te,” saka M. Vasiļjevs.
Uzņēmēji domā, ka labklājību un saimniecisko attīstību pagastā veicinājis pašvaldības atbalsts uzņēmējiem. Lielākās pagasta ražotnes — akciju sabiedrības “Rankas piens” — valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš atzīst, ka pagasta vadītājs ir ļoti pretimnākošs un dažreiz pat gatavs atbalstīt visneprātīgākās uzņēmēju idejas, lai tikai turpinātos attīstība. “Panākts ir daudz. Kopš 2005. gada darba process ir centralizēts un galvenā ražotne atrodas Rankā. Tie cilvēki, kuri agrāk strādāja Jaunpiebalgas pienotavā, tagad brauc uz šejieni. Uzņēmumā strādā 155 darbinieki. Vairākums ir Rankas iedzīvotāji.
Rankas arodskolā jauniešus, kurus interesē piena pārstrāde, apmāca šajā jomā, un pēc skolas beigšanas viņiem te ir darbs. Savukārt tiem cilvēkiem, kuri agrāk piena produkciju nav gatavojuši, bet vēlas strādāt pienotavā, rīkojam apmācības. Rankā ir ļoti aktīvi cilvēki, kurus interesē biznesa lietas. Cilvēku gribu darboties noteikti ir veicinājis pašvaldības atbalsts un palīdzība. Nereti mēs piedāvājam gluži neordinārus risinājumus, un lēmējvara tad domā, kā tos ieviest dzīvē,” stāsta A. Spalviņš.
Savukārt zemnieku saimniecības “Ķelmēni” īpašnieks Juris Paulovičs uzskata, ka te cilvēki iemācījušies būt saimnieciski aktīvi. “Te no laika gala bija attīstīta ekonomiskā darbība. Savulaik Rankas pusē bija divi lieli kolhozi, darbojās kartona fabrika. Pēc Atmodas vajadzēja domāt, ko darīt. Esmu metālapstrādes speciālists, bet izdomāju celt maizes ceptuvi. Lai kļūtu konkurētspējīgs, vajadzēja tirgū piedāvāt kaut ko jaunu. Cepu piecu šķirņu bioloģiski tīru maizi. Tagad man ir attīstīts uzņēmums, kurā strādā 30 cilvēku. Līdzīgi te darbojas vairāki iedzīvotāji,” saka J. Paulovičs.
Skolotāji rāda labu paraugu
Rankas pagastā pārsteidz vēl viena lieta — skolēnu augstais sekmības līmenis. Piemēram, Rankas pamatskolā audzēkņu vidējā atzīme ir 6. Šomēnes Rankas pagasts par sekmīgu izglītības darba un sporta dzīves organizēšanu saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas apbalvojumu.
Rankas pamatskolas direktores vietniece mācību darbā Anda Jansone skaidro, ka skolā notiek konkurss par dinamiku. “Tajā iesaistīti gan bērni, gan skolotāji. Katra klase un skolēni individuāli plāno savas mācīšanās dinamiku un tās attīstīšanu. To dara arī pedagogi. Labāki rezultāti apliecina dinamikas palielināšanos. Sasniegto līmeni regulāri vērtējam, analizējam un atkarībā no panāktā nosakām tālāko darbību,” stāsta A. Jansone. Pamatskolas direktore Laima Braše piebilst, ka pedagogi bērniem jau 1. klasē pamatīgi skaidro nepieciešamību mācīties. “Paraugu rādām mēs paši. Vairākiem skolotājiem ir divas, dažiem pat trīs augstākās izglītības diplomi, citi turpina mācīties. Vadājam bērnus pa Ranku, stāstām par sasniegto un skaidri noprasām — vai gribat mežā dedzināt zarus vai kļūt par biznesmeņiem, labi pelnīt un dzīvot? Nu tad mācieties! Par šiem jautājumiem runājam katrā stundā,” saka L. Braše.
Pēc skolotāju domām, pagasta sociāli ekonomisko attīstību nodrošinājis komandas darbs. “Pašvaldība ir pratusi izveidot labu komandu ar uzņēmējiem un izglītības iestāžu vadītājiem. Mēs nedarbojamies kā zināmajā fabulā vēzis, līdaka un gulbis. Turklāt mūsu pagastam ir vēl viena iezīme. Ilgu laiku Rankā bija kādi astoņi veikali un gateri, bet nebija neviena kroga. Tas arī ir zīmīgi,” saka A. Jansone.
