Bērns nav mūsu īpašums. Tas, ka esam viņa vecāki, nenozīmē, ka varam būt bērna saimnieki. Par šo atziņu un daudziem citiem audzināšanas aspektiem vecākus un skolotājus Smiltenē aizdomāties mudināja Maskavas Pedagoģiskās universitātes profesori Šalva Amonašvili un Valērija Nioradze.
Abi ir izcili pasaules līmeņa pedagogi, un viņos ir vērts ieklausīties, uzsver Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs, humānās pedagoģijas popularizētājs Tālis Jaunzemis.Ar bērniem nav jāucināsAbi profesori ieradās Latvijā pēc Smiltenes novada Izglītības pārvaldes aicinājuma, lai trīs dienas lasītu autorsemināru par skolotāja darbu 1. klasē pēc humānās pedagoģijas principiem. Profesors, Krievijas Izglītības akadēmijas goda loceklis Š. Amonašvili arī agrāk lasījis lekcijas Latvijā. Latviski tulkotas daudzas viņa grāmatas par humāno pedagoģiju. Mūsu valsts skolotājiem tādējādi Š. Amonašvili vārds nav svešs, un profesoram pat izveidojies sekotāju pulks. Viņa autorsemināru Smiltenē aizvadītajā nedēļā klausījās 238 pedagogi no daudziem Latvijas novadiem un arī daži bērnu vecāki, ar lielu interesi tverot katru profesora vārdu. “Lai gan šis notikums pamatā bija domāts pedagogiem, seminārā nejutos lieka,” atzīst nākamā pirmklasnieka Eduarda mamma, dzejniece Marika Svīķe. Viņa uzskata, ka vecāki ir viens no stūrakmeņiem, uz kura balstās bērna zināšanas un attieksme pret mācībām, lai skolas laiks būtu aizraujošs piedzīvojums, nevis mocības. Kā tad vecākiem audzināt savus bērnus, lai viņi izaugtu par labiem, gudriem un laimīgiem cilvēkiem? To “Ziemeļlatvija” semināra starpbrīdī taujāja Š. Amonašvili, uz brīdi atraujot pedagoģijas guru no viņa faniem. Profesoram klāt nāca daudzi skolotāji, lūdzot autogrāfu viņa grāmatu titullapās, vai vēloties parunāt divatā.Gan Š. Amonašvili, gan viņa kolēģe V. Nioradze uzsver, ka tagadējā jaunā paaudze ir īpaši 21. gadsimta gaismas bērni ar ļoti daudzpusīgiem talantiem un spējām un viņiem ir paredzēts savs uzdevums. “Mans padoms vecākiem – neuzspiest bērniem savas domas, bet ļaut viņiem pašiem brīvi domāt un izvēlēties,” iesaka Š. Amonašvili. “Bērns ir jāpieņem kā līdzvērtīgs ģimenes loceklis jau tad, kad viņš vēl guļ autiņos. Ar viņu nav jāucinās, bet jārunā kā ar pieaugušu, gudru cilvēku. Bērni priecājas par tādu attieksmi. Nesakiet viņiem – “tu vēl esi maziņš”. Sakiet – “tu jau esi gudrs, tu vari!”Vecākiem jāspēj audzināt seviPedagoģijas profesors arī aicina ikvienu mammu un tēti aizdomāties, vai viņi ir tādi vecāki, kādus savai atvasei vajag? Ja kaut drusciņ rodas šaubas, tad vecākiem jāsāk audzināt pašiem sevi. “Vecākiem jāsaprot, ka bērns ir ilgi gaidīts viesis, kas atnācis mūsu mājās. Viņš ieradies ar savām domām un savu raksturu. Mūsu rūpes ir palīdzēt bērnam izpaust sevi, parādīt viņam pasauli, kurā dzīvojam visā tās daudzveidībā, taču neko neuzspiest. Bērns pats pateiks, kas viņu vairāk aizraus,” uzsver Š. Amonašvili. Seminārā dzirdētais apstiprinājis M. Svīķes intuitīvās sajūtas, proti, vajag ļoti mīlēt un cienīt savu bērnu un ticēt viņam, jo viņš ir unikāls šajā pasaulē. “Vecākiem ir jātic arī tam, ka viņa bērns ir talantīga un gudra personība, noteikti talantīgāks un gudrāks par savu mammu un tēti. Tikai man kā vecākam ir jāpalīdz viņam attīstīties, lai bērns varētu īstenot savu uzdevumu šajā pasaulē. Aizdomāties lika Amonašvili atziņa, ka man jāmainās bērna dēļ, jo viņš manis dēļ nemainīsies. Kā teica cienījamais lektors, – ir jāmēģina savā bērnā un arī sevī piekrāsot tās pozitīvās krāsas, kādās gribu mūs abus redzēt,” teic M. Svīķe.Daudz jāstrādā arī skolotājiem, jo, lai mūsdienu bērni pieņemtu pedagogu, viņam jābūt ar ļoti plašu redzesloku, atgādina profesore V. Nioradze. Skolotāji atzīst, ka viņus jau ļoti bagātinājis šis seminārs. “Jutos, it kā man būtu pieauguši spārni” organizatoriem paldies teic skolotāja Līga Studāne no Ropažiem. Semināru rīkoja Smiltenes novada dome un tās Izglītības pārvalde sadarbībā ar Smiltenes ģimnāziju un kultūras sporta centru un Latvijas Humānās pedagoģijas asociāciju.
