Projekta «Pārmantotā vēža profilakses pasākumu attīstība Igaunijā un Latvijā» ietvaros otrdien Valkā trīs ģimenes ārstu praksēs notika pirmās pacientu konsultācijas.
Projekta “Pārmantotā vēža profilakses pasākumu attīstība Igaunijā un Latvijā” ietvaros otrdien Valkā trīs ģimenes ārstu praksēs notika pirmās pacientu konsultācijas. Tās sniedza Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Pārmantotā vēža konsultatīvā kabineta speciālisti, kabineta vadītājs un projekta zinātniskais konsultants Arvīds Irmejs un rezidents Jānis Vanags.
“Valkas rajonā tiek īstenots pārmantotā vēža populācijas skrīninga un aprūpes pilotprojekts. Tas notiek projekta “Pārmantotā vēža profilakses pasākumu attīstība Igaunijā un Latvijā” ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti abās kaimiņvalstīs, attīstot efektīvu iedzīvotāju pārmantotā vēža riska skrīninga un aprūpes sistēmas modeli un tiecoties novērst pārmantotā vēža novēlotu diagnostiku, īpaši pierobežas rajonos. Savukārt pilotprojekta galvenais uzdevums ir veicināt ļaundabīgo audzēju agrīnu diagnostiku un profilaksi,” informē A. Irmejs. Viņš ir gandarīts, ka līdz šim Valkas rajona iedzīvotāju atsaucība un interese bijusi liela — aptuveni divos mēnešos ģimenes onkoloģisko slimību vēstures fiksētas gandrīz 4000 Valkas rajona iedzīvotāju. A. Irmejs aicina tos, kuri vēl nav snieguši ģimenes onkoloģiskās anamnēzes datus, taču to vēlas darīt un uzzināt par profilakses pasākumiem pārmantotu audzēju riska novēršanai, vērsties pie sava ģimenes ārsta Valkā, Smiltenē, Strenčos, Trikātā, Sedā un citās rajona ģimenes ārstu prakses vietās.
Lai audzēju diagnosticētu agrīnā stadijā vai arī mēģinātu novērst tā attīstību vispār, ir svarīga to personu apzināšana, kurām ir paaugstināts risks saslimst ar vēzi. Viena no šādām riska grupām ir ģimenes ar pārmantotiem audzējiem.
“Pēdējo desmit piecpadsmit gadu laikā pasaulē atklāts, ka vismaz piektdaļa jeb 20 procentu no visiem ļaundabīgajiem audzējiem ir pārmantoti. Tas nozīmē, ka audzēju attīstību nosaka noteikti gēnu defekti jeb mutācijas, kas tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē. Pārējos gadījumos ļaundabīgā audzēja attīstībā noteicošā loma ir dažādiem citiem faktoriem,” skaidro dakteris A. Irmejs.
Varbūtība, ka bērni pārmantos slimību no saviem vecākiem, ja to nosaka gēnu defekti, ir 50 procentu. Katram pārmantoto audzēju veidam ir savi raksturīgie gēnu defekti, tomēr kopumā gēnu izmaiņu gadījumā risks dzīves laikā saslimt ar ļaundabīgu audzēju ir no divām līdz 20 reizēm augstāks, salīdzinot ar gadījumiem, kad ģimenē nav vērojamas gēnu izmaiņas. Gēni nosaka katra cilvēka raksturīgās iezīmes un arī noslieci saslimt ar to vai citu slimību. Zinātnieki atklāj arvien jaunus gēnu defektus jeb mutācijas, kas saistīti ar ļaundabīgu audzēju attīstību. Visbiežāk sastopams ir pārmantotais krūts – olnīcu un resnās zarnas vēzis. Retāk novērojami pārmantota priekšdziedzera, kuņģa, nieru, ādas vēža gadījumi. Nereti sastopamas ģimenes, kurās trim un vairāk asinsradiniekiem ir ļaundabīgi audzēji, kas neatbilst nevienai līdz šim pazīstamajai pārmantoto audzēju grupai. Arī šajos gadījumos tiek uzskatīts, ka, visticamāk, audzēji ir pārmantoti. Lai noskaidrotu, vai kādam cilvēkam ļaundabīgs audzējs varētu būt pārmantots, nepieciešams zināt, vai kādam no tuviem asinsradiniekiem— mātei, tēvam, brāļiem, māsām, bērniem, onkuļiem, tantēm un vecvecākiem — bijuši ļaundabīgi audzēji. Ja vismaz trim tuviem asinsradiniekiem tādi bijuši, tad ir liela varbūtība, ka šie audzēji ir pārmantoti. Tomēr bieži vien cilvēkam trūkst precīzas informācijas, ar kādām slimībām slimojuši viņa radinieki.
Procedūra, kā tiek noskaidrots pārmantotu audzēju risks, ir vienkārša: ģimenes ārsti anketās fiksē ģimeņu onkoloģisko slimību vēsturi jeb onkoloģisko anamnēzi tiem pacientiem, kas ir vecāki par 18 gadiem un vēlas šo informāciju sniegt. Anketa ir uz A4 formāta lapas, jau sešus gadus tiek izmantota Latvijas onkoloģijas slimnīcās, tādēļ ir adaptēta un nav sarežģīta.
