Ar katru gadu Latvijā palielinās pirmreizēji atklāto cukura diabēta pacientu skaits. Speciālisti rūpējas, lai šī diagnoze cilvēkam neliegtu turpināt aktīvu dzīvi.
Ar katru gadu Latvijā palielinās pirmreizēji atklāto cukura diabēta pacientu skaits. Speciālisti rūpējas, lai šī diagnoze cilvēkam neliegtu turpināt aktīvu dzīvi.
14. novembrī visā pasaulē atzīmē diabēta dienu. Kopš 1993. gada ir tradīcija, ka arī Latvijas Diabēta asociācija rīko šai dienai veltītus pasākumus. Tie novembrī notiek arī Smiltenē. Šogad aicinājumam apmeklēt izglītojošu lekciju “Cukura diabēts — dzīvesveids vai slimība” Smiltenes poliklīnikā atsaucās vairāk nekā 60 cilvēku no Smiltenes un tuvākās apkārtnes.
“Pasākuma galvenais mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību straujajai saslimstībai ar diabētu, kā arī šīs slimības simptomiem,” paskaidro diabēta apmācības māsa Diāna Buša.
Ar katru gadu Latvijā palielinās pirmreizējo diabēta pacientu skaits, pašlaik tas jau ir ap 47 tūkstošiem. Arī Valkas rajonā ir vairāk nekā 700 diabēta slimnieku. Katru gadu uzskaitē tiek uzņemti aptuveni 50 jauni pacienti.
Mēdz būt pirmā un otrā tipa diabēts. Ar pirmā tipa diabētu slimo jauni cilvēki līdz 30 gadiem, ar otrā tipa diabētu risks rodas pēc 40 gadiem. Ja ģimenē kādam jau bijusi šī slimība vai arī ja cilvēkam ir liekais svars, no 45 gadu vecuma reizi trijos gados vajadzētu veikt analīzes un venozajās asinīs pārbaudīt cukura līmeni.
Sākuma stadijā diabēta pacientam nav īpašu sūdzību, tāpēc slimnieks pie ārsta vēršas novēloti, kad jau ir kādas komplikācijas. Tās atklāj acu ārsts vai nejauši tiek konstatēti pēdas bojājumi un izrādās, ka cilvēks jau gadus desmit dzīvojis ar ļoti augstu cukura līmeni.
“Ar cukura diabētu var veiksmīgi sadzīvot. Šī bija arī diabēta dienas lekcijas tēma, un daktere novēlēja mūsu pacientiem, lai slimība kļūtu par dzīvesveidu, nevis nopietnu problēmu. Ja ievēro diētu, dzer zāles, injicē insulīnu un pilda pārējos noteiktās terapijas nosacījumus, diabēta pacienti var nodzīvot kvalitatīvu un ilgu mūžu. Ja nerūpējas par sevi, tad ātri attīstās vēlīnās komplikācijas acīs, nierēs un nervos un rodas nopietni sarežģījumi,” paskaidro D. Buša.
Viņa iesaka gan slimniekiem, gan cilvēkiem, kuriem ir šīs saslimšanas risks, apmeklēt diabēta apmācības kabinetu un saņemt nepieciešamo informāciju. Smiltenē šāds kabinets poliklīnikā darbojas jau astoņus gadus.
Vērtējot smilteniešu zināšanas, D. Buša secina, ka cilvēki lielākoties ir zinoši, bet pasākuma laikā tika uzdoti arī it kā vispārzināmi jautājumi. “Varbūt cilvēki vienkārši vēlas pārliecināties, vaicājot Rīgas ārstu viedokli,” spriež medicīnas māsa.
Smiltenes un apkārtnes diabēta pacientiem, sākot ar decembri, izpaliks iespēja turpināt ārstēties pie endokrinoloģes Ievas Antonas, kura pārtrauc praksi Smiltenes poliklīnikā. “Šobrīd tiek meklēts jauns speciālists, bet diabēta pacienti bez zālēm, protams, nepaliks,” mierina D. Buša. Tās varēs saņemt pie ģimenes ārstiem, un darbosies līdzšinējā atlaižu sistēma, kuru garantē valsts. Pacienti endokrinologa konsultācijas Ziemeļaustrumu slimokases robežās (Valmiera, Cēsis, Limbaži, Gulbene) var saņemt bez ģimenes ārsta norīkojuma, bet, dodoties uz Rīgu, šim norīkojums jābūt obligāti.
