Jūnija beigās “Ziemeļlatvija” publicēja manas pārdomas par dažiem izglītības un demogrāfijas jautājumiem “Piezīmes uz herbārija malām”.
Jūnija beigās “Ziemeļlatvija” publicēja manas pārdomas par dažiem izglītības un demogrāfijas jautājumiem “Piezīmes uz herbārija malām”. Kā jau raksta nobeigumā teicu, iespējams, savu viedokli paudīšu arī kādā no turpmākiem avīzes laidieniem. Ja lasāt šīs rindiņas, tad tas acīmredzot īstenojies.
Jautājums par lauku skolu klašu piepildījumu un pedagogu nodrošinājumu ar darbu, protams, ir ļoti svarīgs, bet risinājumus šīm problēmām var rast, tikai skatot kopumā situāciju lauku pašvaldībās, atsevišķos pagastos un novados, it sevišķi administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.
Skolu pastāvēšanu nosaka objektīvi apstākļi, vispirms izmaksas to uzturēšanai (kas tiešā veidā izriet no skolēnu skaita) un sniegtās izglītības kvalitātes. Tās dažkārt gribētos redzēt augstākā līmeni, bet tas netiek realizēts pašvaldību ierobežotās materiāli tehniskās bāzes (lasi — trūkuma) dēļ. Vai daudzi vecāki ir gatavi sentimentālu jūtu un lokālpatriotisma dēļ sūtīt savu bērnu uz tuvāko “mazo, mīļo” skoliņu? Diez vai. Konkurence un tirgus ekonomika to nerosina darīt, ja satrauc domas par savu pēcnācēju dzīvi un karjeras iespējām.
Kā zināms (vai daudziem?), 20. jūnijā valdība apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavoto administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu jeb novadu karti, kas līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā paredz izveidot 167 novadus un 9 republikas pilsētas. Par to katrs interesents “pilī vai būdiņā”, ja siens savākts, dārzi izravēti un pieejamās ogas zaptēs savārītas, var pārliecināties, aizsērfojot līdz www.raplm.gov.lv.
Pieņemot, ka minētās lauku “izklaides” ne visi pilnībā paspējuši veikt, informēšu, ka bijušā Valkas rajona teritorijā saskaņā ar šo novadu karti, būs šādi novadi:
Nr. 1 (Smiltenes pilsēta, Smiltenes, Blomes, Brantu, Bilskas, Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes, Variņu pagasts);
Nr. 2 (Valkas pilsēta, Valkas, Kārķu, Ērģemes, Vijciema, Zvārtavas pagasts);
Nr. 3 (Strenču pilsēta, Sedas pilsēta ar lauku ter., Ēveles, Jērcēnu, Plāņu pagasts);
Nr. 4 (Trikātas un Brenguļu pagasts no bijušā Valmieras rajona).
Pamatojoties uz apstiprināto projektu, Ministru kabinets (MK) līdz 2008. gada 1. janvārim izdos MK noteikumus par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu.
Līdz ar novadu kartes apstiprināšanu pašvaldības brīvprātīgi var apvienoties novadu kartē noteiktajās robežās. Pēc MK noteikumu izdošanas pašvaldības līdz 2009. gada 31. janvārim var brīvprātīgi veidot novadus saskaņā ar šajos MK noteikumus paredzēto iedalījumu. 2009. gada pašvaldību vēlēšanas tiks organizētas MK noteikumos paredzētajās novadu un republikas pilsētu administratīvajās teritorijās.
Jāpiebilst, ka topošā novada budžets, ja apvienošanās tiešām notiks līdz 2009. gada 31. janvārim, saņems dāsnu valdības ceļamaizi (jeb tomēr ceļakukuli) 100 000 latu apmērā par katru tā sastāvā ietilpstošo bijušo pagastu.
Ņemot vērā nacionālās, finansiālās un metafiziskās pašvaldību vadību īpatnības, visticamāk, jauno vālu kopus druvā varēs sākt dzīt, ātrākais, ap 2008. gada veļu laiku. Varbūt arī ne, bet tad 2009. gada pavasara pašvaldību vēlēšanās būs jāuzklausa pamatota kritika par nepaņemto naudu rokas stiepiena attālumā, jāapvienojas novadā būs tik un tā, tikai spaidu kārtā.
Cerams, ka šāds — pesimistiskākais — scenārijs nepiepildīsies. Tomēr pamats bažām ir. Dotācija, kas tiek piešķirta topošajiem novadiem, definēta absolūtos skaitļos: 100 000 latu par pagastu un punkts, nevis kādos nebūt procentos no platības, iedzīvotāju skaita vai IKP. Katram zināms, ka inflācija Latvijā ir eksistējošs faktors, kas, domājams, katru mīļu dieniņu no 100 000 x ? pīrāga nokož pa gabalam.
Cik ilgi runasvīriem un sievām tas būs otrā plāna jautājums, arī Eižens Finks nav pateicis, jo pat viņš nevarēja uzminēt, ka pašvaldību apvienošanās kārtības reālais mehānisms nebūs stingri determinēts, bet, tā teikt, ievilkts vadlīnijās. Dažas — atsevišķām personām diemžēl visai netīkamas.
Izrādās, jaunajās novadu domēs līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām ietilps visi bijušo pagastu un pilsētu deputāti, kur nu 41, kur 35 u.t.t. Tas nu tā, atšķirības kvantitātē. Toties jaunā novada domes priekšsēdētājs(-a) gan jāievēl pa visiem tikai viens.
Raugoties no pragmatiskām pozīcijām, jaunievēlētais pārejas laika novada galva nonāks nesalīdzināmi izdevīgākās pozīcijās nekā visi pārējie šā amata pretendenti, un 2009. gads nav aiz kalniem.
Vai visi pašreizējo pašvaldību vadītāji(-as) spēs atbīdīt savas personīgās ambīcijas malā? Protams, protams, — novadu Domēs var būt algoti vietnieki, tā teikt, cilvēki uz vietām, tomēr tāda mazuma piegarša…
Varbūt es kļūdos, varbūt viss noritēs lielā saskaņā — iedzīvotāju dzīves līmeņa un teritorijas attīstības labā. Cerēsim uz to.
Interesants jautājums, kas pagaidām, iespējams, līdz Saeimas vēlēšanām netiks akcentēts: kur atradīsies pašreizējās rajonu līmeņa valsts institūcijas? Piemēram, rajonu Izglītības pārvaldes vai VID? Kaut kā neticu, ka Smiltenes skolu vadītāji vienprātīgā sajūsmā turpinās braukt tālo ceļu uz citu līdzvērtīgu administratīvās teritorijas centru smelties metodiskas gudrības.
Tomēr, ja katrā novadā izveidos savu valsts institūciju tīklu, baidos, ka no cilvēkresursu taupības viedokļa teritoriālā reforma būs bezzobaina. Valsts līmenī pagaidām neesmu redzējis šīs problēmas risinājuma variantus.
Jautājumu kā allaž ir vairāk nekā atbilžu.
