Lielā talka ir noslēgusies arī Valkas, Smiltenes un Strenču novados. Lielās talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, un pirmā talkošana notika 2008. gada 3. maijā. Šī gada pasākuma devīze ir Raiņa sacītais: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”. Projekta mērķis ir līdz 2018. gadam, tas ir, līdz Latvijas 100. dzimšanas dienai padarīt valsti par tīrāko un zaļāko vietu pasaulē. Pesimistu šo mērķi apšauba tāpēc, ka Latvijā ir nesamērīgi daudz vides piemēslotāju, bet optimisti tic, ka to var sasniegt. Viņi iet un nesavtīgi piedalās sakopšanas darbā.
Solis tuvāk tīrībaiValkā talkošana notika ne tikai sestdien, bet visas iepriekšējās nedēļas garumā – kad nu kurais izteica vēlēšanos pastrādāt apkārtnes sakopšanā. Cītīgi pastrādāja Valkas pamatskolas un ģimnāzijas saime, kopā apmēram 600 talcinieku. Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas darbu vadītāja un Lielās talkas koordinatore pilsētā Vija Iļda informē, ka pavisam reģistrēti 728 talcinieki. Braucot pa pilsētu, varēja redzēt talkotājus arī savos mazdārziņos un privātmājās. Pensionāru kluba “Zelta rudens” dalībnieki strādāja Putraskalnā. Estrādē apkārtni sakopa bibliotēkas darbinieces. Dzelzceļa stacijā strādāja Nodarbinātības valsts aģentūras ļaudis, bet Domes bulvārī pie šūšanas ceha – Sociālās apdrošināšanas nodaļas cilvēki un bezdarbnieki. Pie Stendera ielas dīķa darbojās Invalīdu biedrība. Savukārt jauniešu biroja grupa krāsoja konstrukcijas Lauktehnikas rajonā aiz Varoņu ielas 40. ēkas, kur mežā ir atpūtas laukums. Zāģezera malā mežā piektdien un sestdien apkārtni sakopa novada domes darbinieki. “Valkas meliorācijas” ļaudis kopa teritoriju no autoservisa “Gija” līdz kooperatīva “Alieši” ceļam. Savu teritoriju sakopa nekustamo īpašumu uzņēmuma “Latio” darbinieki, veterinārā ārste Ingrīda Vilne ar dzīvesbiedru strādāja pie dabas takas, bet garāžu teritorijā Rūjienas ielā strādāja CSDD darbinieki Agra Simuļa vadībā. Pludmales volejbola laukumu sagatavošanā vasaras sezonai piedalījās volejbola treneris Kārlis Raudiņš ar savu komandu. Domes Siltumapgādes nodaļas cilvēki strādāja savās katlumājās. Apkures sezona tuvojas noslēgumam, teritorija ir sakopjama. Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas darbinieki arī kopa savu teritoriju un dažviet vāca pilnos atkritumu maisus. Pirms tam šīs nodaļas sētnieki rūpējās, lai pilsēta izskatītos uzprišinātāka. Viņi kopa Brāļu kapus, avotiņu pie Zāģezera, dabas taku un citas vietas.V. Iļda stāsta, ka šonedēļ visus maisus paredzēts savākt un nogādāt atkritumu laukumā aiz jaunā ugunsdzēsēju depo. Lapas saliks kompostkaudzē, bet zarus sašķeldos. Novērojumi rāda, ka pilsētas sakopšanas talkās piedalās vieni un tie paši cilvēki un organizācijas. Pilsētas dome talciniekiem bija sarūpējusi tradicionālos pīrādziņus un spirdzinājumus.
Talko arī pagastosKārķu pagastā talcinieki strādāja pie iecerētās estrādes vietas sakopšanas. “Nolīdzinājām teritorijas apkārtni, ar ķerrām uzvedām nelielu kārtu melnzemes un iesējām zāli. Estrādi paredzēts būvēt uz sava veida padomju laika atkritumu izgāztuves malas. Tolaik atkritumu savākšanas saimniecības nebija, tāpēc tos likvidēja haotiski. Savācām padsmit maisus ar atkritumiem,” stāsta pagasta pārvaldnieks Pēteris Pētersons. Talkā piedalījās apmēram 40 cilvēku un tika paveikts liels darba apjoms.Vijciema pagastā daudz darba ieguldīts šosejas Valka-Smiltene pagrieziena uz Smilteni apkārtnes sakopšanā, skolas dārza teritorijā un pagasta centra ielas satīrīšanā. “Talka notika piektdien un tajā piedalījās visa pamatskolas un bērnudārza saime, pagasta pārvaldes darbinieki. Savu teritoriju sakopa autoservisa darbinieki. Talkā pavisam piedalījās apmēram 80 cilvēku,” informē pagasta pārvaldniece Mārīte Kalniņa.Ērģemes pagasts teritorijas ziņā ir ļoti liels. Talcinieku darbs visaktīvāk notika trijās vietās. Pagasta pārvaldnieks Jānis Krams stāsta, ka Turnā notika tautas nama parka sakopšana, kur piedalījās apmēram 30 talcinieku, tostarp arī apkārtējie zemnieki ar savu tehniku. Šis parks ar katru gadu kļūst aizvien sakoptāks. Omuļos 24 talkotāji strādāja pie jaunās bibliotēkas, kur tika sakopta liepu aleja. Koku zari bija tā saauguši, ka traucēja pārvietoties autotransportam. Tos apzāģēja, un tagad šī aleja izskatās daudz cienījamāka. Savukārt Ērģemē 12 talcinieki strādāja vecās baznīcas teritorijā, tas ir, starp bijušo baznīcu un pilsdrupām. Skolas ļaudis sakopa savu apkārtni.Valkas pagastā darbi notika divās vietās – pie Lugažu muižas un Stoķu kapos – un tajos piedalījās apmēram 30 cilvēku. “Tas ir mazāk nekā citus gadus, taču padarīts pat, iespējams, vairāk,” vērtē pagasta pārvaldnieks Jānis Lapsa. Vēl paredzēts sakopt ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņas vietu, kur 2. maijā notiks viņa piemiņai veltīts pasākums. Paredzēts pielabot bruģi, karoga mastu un informācijas stendu.Zvārtavas pagastā gandrīz 30 talcinieku strādāja 2. Pasaules kara Brāļu kapos, kur grāba lapas, uzrušināja puķu dobes un sakopa apkārtni. Vairāki talcinieki apstaigāja ciematu un ceļus visos virzienos, lai iztīrītu ceļmalas un savāktu atkritumus. Talkas vieta bija arī labiekārtošanas darbi Zaķu krustā un autobusu pieturā, kur izcirsti krūmi, sagrābtas pērnās lapas. Pagasta pārvaldnieks Raitis Priede “Ziemeļlatvijai” sacīja, ka kopumā varētu būt apmēram 70 maisi atkritumu. Pēc talkas notika kopīga zupas ēšana.Lai prieks pašiem un visiemPēc Lielās talkas Smiltenes novads kļuvis vēl tīrāks un pievilcīgāks iedzīvotājiem un viesiem. Lai arī Lielā talka notika 25. aprīlī, rosība novadā bija vērojama visu pagājušo nedēļu, kas turpināsies vēl šonedēļ, kad talkos skolēni. Aizvadītajā sestdienā, kad lutināja siltais pavasara gaiss un saule, daudzi izvēlējās talkot savās mājās un saimniecībās, taču aptuveni trīsdesmit cilvēku čakli strādāja Smiltenē, “Ceļinieku parkā”, grābjot lapas, tīrot vecās kāpnes, lasot akmeņus, zāģējot kokus un krūmus.“Iepriekšējos gados vairāk esam kopuši Cērtenes pilskalnu. Arī vakar (piektdienas vakarā – redakcijas piezīme) tur strādāja daudz domes darbinieku un brīvprātīgie, attīrot Cērtenes upes krastus no krūmiem un sakaltušajiem kokiem. Zāģeristi pa priekšu gāja kā turbo cilvēki un mēs kā skudriņas viņiem aiz muguras, lai ikvienam pilskalnā būtu vēl patīkamāka atpūta. Lielās talkas dienā pulcējāmies “Ceļinieku parkā”, kas ir sabiedriska vieta, jo tuvumā ir kultūras centrs, bērnu rotaļlaukums, skeitparks, lielā iela,” stāsta Smiltenes novada Lielās talkas koordinatore Baiba Cīrule.“Ceļinieku parkā” tik apjomīgi sakopšanas darbi nebija notikuši daudzus gadus, tāpēc prieks par padarīto ir liels. Šopavasar gan neīstenojās iecere par kultūras centra nogāzē no ziediem veidotu uzrakstu Smiltene. “Ideja līdz galam vēl nebija noslīpēta, tāpēc šie darbi atliekas uz vēlāku laiku. Kopā padomāsim, kas vislabāk šajā nogāzē iederētos, jo vieta ir kā radīta, lai veiksmīgi reklamētu Smilteni,” teic B. Cīrule.Tāpat kā pilsētā, arī Smiltenes novada pagastos cilvēki vienojās kopīgiem mērķiem – padarīt savu apdzīvoto vietu vai konkrētu objektu, to kopjot un labiekārtojot. Pēc talkas daudzviet dalībniekiem bija sarūpēta garda maltīte vai cienasts.
Vairāk par divsimt cilvēku“Visā novadā strādāja vairāk par divsimt talcinieku. Liela daļa jau ir paspējuši talkot pirms talkas dienas – Strenču novada vidusskolas skolēni, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas darbinieki, Sedas veco ļaužu un invalīdu rehabilitācijas centra darbinieki, pirmsskolas izglītības iestādes “Minkāns” audzēkņi un pedagogi, Jērcēnmuižas saime un vēl daudzi citi,” gandarīta par iedzīvotāju atsaucību ir Strenču novada Lielās talkas koordinatore Ginta Gailīte.Vēl vairāk strādāja Lielās talkas dienā. Šogad Strenču novada talciniekus darbam uzmundrināja muzikālie dzīvnieki, kuri it kā aizmukuši no piesārņotajām pasaules vietām, meklēdami tīrāko un zaļāko valsti Latviju. “Dzīvnieki ne tikai prata muzicēt, dziedāt talkas himnu un dejot talkas deju, viņi arī uzdeva talciniekiem jautājumus par Lielo talku un talkas deju un himnu iemācīja arī Strenču novada talciniekiem. Kopā ar dzīvniekiem talciniekus apciemoja arī Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons un izglītības, kultūras un sporta speciāliste Liene Krūmiņa. Milzīgs paldies visiem, kuri strādāja pirms talkas un Lielās talkas dienā, lai Strenču novads un Latvija kļūtu sakoptāka, tīrāka, skaistāka un dzīvei patīkamāka ikvienam – gan cilvēkiem gan dzīvniekiem,” pateicas Strenču novada Lielās talkas koordinatore.
