Trešdien Valkā un Valgā viesojās Jāņa Cimzes audzēkņa Mārtiņa Ūdra mazmazmazdēls Franks Pavasars, kurš jau sen cenšas izzināt savas dzimtas saknes. M. Ūdris ir dižākais sava laika sabiedriskais darbinieks Valkā.
Valkas muzeja darbinieki šo kapavietu atrada pirms astoņiem gadiem. “Zinājām, ka Mārtiņš Ūdris ir apglabāts Cimzes kapos, taču nezinājām kur. Sākotnēji kapavietu attīrīja muzeja darbinieki, bet tagad to apkopj kapu pārvaldnieks,” skaidro muzeja speciāliste Ligita Drubiņa. Viņa viesiem izrādīja visus objektus, kuriem ir saistība ar šo dzimtu.Savienosies divi dzimtas zariF. Pavasars ir radiožurnālists Drēzdenē un Valkā ieradās tāpēc, ka viņa senči ir valcēnieši. “Esmu lasījis grāmatas un pētījis ģimenes hroniku, kuru ir uzrakstījis mans onkulis. Tā nav precīza, salīdzinot ar tiem datiem, ko esmu uzzinājis šobrīd. Vēlos uzzināt savu senču izcelsmi, jo manā ģimenē šie dati ir zuduši,” skaidro viesis no Vācijas. Viņu uzmundrināja apstāklis, ka atradis savu onkuli Viesturu Pavasaru, kurš viņu pavadīja ceļā uz Valku. Nedz viens, nedz otrs agrāk nezināja par savu radniecību un nebija pazīstami. Pavasaru dzimtas zari ir sadalījušies divās daļās un tagad tiem iespējams savienoties.“Es ilgi meklēju savus radiniekus, jo man nebija noteiktu pieturas punktu. Tagad zinu, ka ģimenē neesam vieni paši, jo ir atrasta senču atdusas vieta. Esmu tam veltījis četrus gadus,” gandarīts F. Pavasars. Jautāts, kā viņš atrada L. Drubiņas e-pasta adresi, žurnālists atbild, ka tas noticis laimīgas sagadīšanās dēļ. Tartu universitātē atradis norādes par Jāņa draudzes vadītāju Valgā un ziņas no Latvijas Nacionālā arhīva Rīgā. F. Pavasars priecājas, ka muzeja speciāliste nekavējoties atbildēja uz viņa jautājumiem.Ieguvums ir abpusējsMuzejs ieguva M. Ūdra fotogrāfiju, kura bija saglabājusies gan kara laiku, gan bēgļu gaitās, bet mazmazmazdēls uzzināja daudz jaunu faktu par senčiem.F. Pavasars lepojas ar vecvecvectēvu un citiem radiniekiem, kuri bija tik gudri un mīlēja vācu, latviešu un igauņu kultūru. Jo īpaši Frankam patīk, ka visas šīs kultūras viņa priekšgājēji centās savienot muzicējot. Dzimtas pētnieks ir apņēmības pilns noslēgt savas dzimtas stāstu ar grāmatu. Iespējams, šajā saistībā radīsies arī citas idejas.Viesturs Pavasars kara beigās devās uz Rietumiem un 34 gadus bija mācītājs, bīskaps un teoloģiskās izglītības vadītājs Kolumbijas luterāņu baznīcā un kalpoja līdz pat pensijai. Tur nokļuva kā misionārs no ASV. Kopš 2001. gada dzīvo Rīgā un kalpo kā vikārs Jēzus draudzē, ir pasniedzējs diakonijas centrā un Vecās Derības skaidrotājs sieviešu cietumā Iļģuciemā. V. Pavasars Valkā ieradās pirmo reizi.Daudz devis pilsētaiKā informē Valkas novadpētniecības muzejs, Mārtiņš Ūdris bija J. Cimzes semināra audzēknis no 1859. līdz 1862. gadam, Lugažu draudzes skolas skolotājs, ērģelnieks un ķesteris no 1862. gada. 1890. gadā aizgājis no skolotāja darba. Pie viņa Lugažu draudzes skolā mācījies vēlākais ģenerālis Pēteris Radziņš. I Latviešu vispārējos dziesmu svētkos Rīgā (1873) izvirzīts par vienu no trim karoga nesējiem.1871. gada maijā ar Valkas iedzīvotājiem iestudējis divas muzikālas izrādes, 1885. gadā dibinājis pirmo Valkas latviešu biedrību – Valkas Viesīgo biedrību.Pilsētā viņš ir uzcēlis ēku Tālavas ielā 4. Jau savas dzīves laikā to nodevis sabiedrības vajadzībām. Tajā atradusies Akciju sabiedrība, Valkas apriņķa iestādes, milicija un tagad policija.
