* * * Ticību, Cerību, Mīlestību, Kad cita nekā vairs nav. Sapni kā smalku sudraba stīgu, Kas ietin kā tīmeklis smalks. Domāt labu un darīt labu, No sirds labus vārdus teikt. Vien tā varam tumsu, kas dvēselē mājo, Un dzīves nedienas veikt. * * * Caur melnu nakti Baltas dvēselītes Uz zemi tā kā sniegi Klusi krīt. Būs zeme balta – Klāta dvēselītēm, Kad modīsimies Mēs no rīta rīt. Kur soli spert, Lai kādu nesamītu? Dzeļ baltums acīs, Sirdi maigi skauj. Ir sasnigušas Baltas dvēselītesUn uzticīgi Plaukstā paņemt ļauj.
