Kornēlija Apškrūma
SMILTENEI SIMTGADĒ
Smiltene – likteņu simfonija,
daudzu mūžu gājums kur vīts,
stāsts par ļaudīm,
kuri kādreiz šeit bija,
un par cilvēkiem, kuri te mīt.
Smiltene – tās ar jaunību saites,
skola un sirdij dārgs skolotājs,
vieta vistālākām dzīves gaitām,
pāri kas zinību gaišumu klāj.
Smiltene – ziedu un ceriņu daile,
ezeru prieks, ko pat
svešnieki krāj,
baznīcas tornī sēdošais gailis,
visiem vējiem ar asti kas māj.
Smiltene – dzīvesprieks
dziesmā un dejā,
vienmēr jaunību dāvājošs rīts,
smaids tāpēc vienmēr
piestaro seju
visiem, kas šajā pilsētā mīt.
Smiltene – darbīgas sievas
un vīri,
jaunajai paaudzei ceļavējš,
lai tie, paliekot dvēselēs tīri,
krietnus tikumus apkārt sev sēj.
Smiltene, Tavas simtgades dienā,
kādiem vārdiem mums
Tevi sveikt?
Tikpat darbīgai, mīļotai, daiļai
ceļu uz nākošo simtgadi veikt.
