Līga
Vēlā rudenī margrietiņas zied
Laikam aukstā Jāņu diena
Pīlādžogām platu roku sniedz,
Ka šogad vēlu rudens miglās
Vēl baltās margrietiņas zied.
Tās kā ziedošs brīnums dārzā
Ar vēja rautām ozolzīlēm dej,
Kaut kas no zaļās vasaras un mīlas
Steidz rudens ceļos sauli sveikt.
Vasarā ar rīta rasas pērlēm
Vainadziņos nemierīgi jūtīs stāv,
Dziļā rudenī kā sirmas mātes
Bērnus ciemos gaida, durvis vaļā ver.
Kā nopūta, kā maza sveces liesma
Zieds trauslais lietū, saltā vējā stāv.
Sirds klusi pieskaras un saules spēku iegūst,
Lai var atvēlētais laiks pa ceļu tālāk iet.
