Smaida Maskina
Es stāvu uz dzīves baltā sliekšņa
Esmu uzkāpusi uz dzīves baltā sliekšņa,
Katra dieniņa man saulītes ziediem zied.
Katrs gads man ir kā gaidīta viešņa,
Kaut tie smejot ar steigu projām iet.
Man sarma matos baltas mežģīnes liek,
Kaut sirdī man saulītes ziedi zied.
Esmu kūlusies dzīves karuselī dikti,
Lai darba priekā uz priekšu tiktu.
Bet vienmēr dzīvē man atrodas kāds,
Kas manas lolotās cerību trepes gāž…
Lūdzu dieviņam dvēselei spēku,
Lai tās no jauna darba priekā celtu.
Tā gribas, lai darba apcirkņos paliek
Daudz – manu darbu balto pērļu,
Kas ne tikai mirdzētu, dzirkstītu koši,
Bet stāstītu –
par manas dzīves darba prieku.
Katru dienu es dzīvoju ar prieku sirdī
Un ķeru laimes mirkli pilnu sieku.
Ar smaidu pie otra smaida tieku,
Lai dzīves rūpestiem pāri tiktu.
Lai dzīves vilciens skrien, lai skrien,
Es stāvu uz dzīves baltā sliekšņa.
Kaut matos man jau sarmas mežģīnes viz,
Mana sirds kā zeltaina saulīte mirdz.
Lai atveras pasaule, dvēsele dzied,
Lai sirds vēl ilgi saulītes ziediem zied.
Tā dziedot teic sirds, lai gadi iet,
Tu pasmaidi sev, lai tie iet…
Baiba Jaunzeme
* * *
laika nepietiek
un laiks kā upe
grib tālāk skriet
un nekas neatliek,
kā turēt vien līdzi,
lai iepakaļ nepaliek.
Klusums ir mūžības elpa un gars.
Tavas dzīves galvenais atsvars,
Kad Tava sirds raud vai dzied,
Tu savu sirdi klusumā dzirdi
un vienīgi Tu pazīsti un zini:
kā ļaut, lai tā plaukst un zied,
lai asaras lej, lai asaras dzer,
Tā pati zina, kas tai der.