Viens vienīgs vārds un diena, Kas bija pelēki smaga, Ieguva krāsu un smaržu….
Anita Anitīna
***
Viens vienīgs vārds un diena,
Kas bija pelēki smaga,
Ieguva krāsu un smaržu…
Visa pasaule kļuva tik laba,
Jo šķita — uz pleca gulst
plauksta,
Kas sargā, drošina, palīdz
Grūtumam pārkļūt pāri
Un labus darbus vien darīt.
Šķita — pie pleciem aug spārni,
Mirkļi kļuva tik sidraboti!…
Vienam vienīgam labam vārdam,
Tik lieli spēki bij” doti.
***
Tu pasmaidīji
tik negaidīti, tik silti!…
Mirklī nojuka visi tilti.
Es atbildēju
skatienam Tavam —
Neliedzu uzziedēt savam.
Basīte
***
Aiz baltiem mākoņiem
Pazuda saules stari,
Bet tu tik mīļiem vārdiem
Toreiz man sirdi skāri.
Solījumus kaudzēm
Man klēpī bēri,
Kaut nevienu no tiem
Tu tā arī neturēji.
Saprati, ka neesi
Pret mani bijis labs,
Un zināji, ka vainīgs
Pie tā esi pats.
Varbūt tavas domas
Jau citās tālēs skrien,
Bet saki man: kas mani
Vēl pie tevis tā sien?!
