Basīte. *** Tu mulsi skaties manī un mazliet piever acis. Šķiet, domā, kur tos skaistos vārdus esi licis.
Basīte
***
Tu mulsi skaties manī un mazliet
piever acis.
Šķiet, domā, kur tos skaistos
vārdus esi licis.
Tu maigi un klusi man kaut ko
austiņā čuksti,
Un ir straujāki kļuvuši Tavi
sirdspuksti.
No vārdiem Taviem nesadzirdu
it nevienu,
Bet savu galvu uz Tava pleca
lieku,
Jo zinu — sirds runā patiesāk
par vārdiem,
Kā ar ziediem izpušķotiem…
***
Aiz loga rudens. Jau atkal lietus
līst,
Un savādos ceļos tad dodas
man sirds.
Liekas tur, laukā, kāda dvēsele
viena klīst.
Varbūt tā meklē Tevi, kura acis
tālumā mirdz.
Tagad saprotu, kāpēc lietus
lija —
Dvēselīte laukā raudājusi bija.
Sirds un dvēsele nevar mierā
dusēt:
Sirds grib kādu mīlēt,
Bet dvēsele — sameklēt.
