Māra Krieviņa* * *Savijiet rokas un dvēselesvainagā savas.Ciešā tik ciešākā minūte minūtei blakus.Kad viena irst, otra nāk,trešā un simtā pēc kārtas.Nav gala, vien vainagsnākotnei vīts.Lai zaļa ir dzīvība,uzzied lai brīvība,tumsa, tik tumsa lai zūd!Mums šodien ir svarīgiVienā vienotā vainagā būt!Skumjas pēc StaburagaDaugava plaša un domīga aizplūstŪdeņi tumši un dziļi.Pērkona negaisā dvēsele aizlūst,Eglāji tālumā zili.Staburags ūdeņos grimis jau gadus,Klusē ar Daugavu abi.Tāpat kā mīļie aprakti atdus,Ar kuriem kopā bij’ labi.Raud mana Daugava dzelmāja dziesmu –Ūdeņi tumši un dziļi.Apdzēsa svešie dvēseles liesmu,Pāri rit asaru viļņi.
