Anita Anitīna * * * Jubileja! Aizdedziet sveces, Lejiet glāzēs dzirkstošu vīnu! Ikdiena svinībās noraudzīsies Ar neizprotamu smīnu. Novēliet laimi, veiksmi un prieku, Mirkļus baltus kā pīpeņu ziedus… Ikdiena aizvērs klusiņām durvis, Jūtot sevi šai mirklī lieku. Ieskatieties cits citam acīs Un dvēselē dziļi, dziļi. Ko tur var ieraudzīt – pelēkas drupas Vai gaismās mirdzošu pili? Visam par spīti līksmojiet, sviniet – Ir jubileja! Ir svētki! Sveces drīz izdegs un novītīs ziedi, Rīti modīsies iepelēki. Atnāks ikdiena, paņems aiz rokas Un vedīs klusi, bez vārdiem Caur labo un slikto, caur gaismu un tumsu Līdz nākošiem dzīves vārtiem. * * * Lāsteka raud. Par ko viņa šodien tā skumst? Pelēkā krāsa beigusies – Atkal spoži zils debesjums. Asaras birst, Rit gar vaigu un zemē krīt. Kāds senilgots sapnis lāstekai Palika nepiepildīts? Lāsteka nerunā. Tā klusējot raud un raud. Ne lausks, ne salti vēji To taču vairs neapdraud! Saule ar siltu glāstu To mīļi mierināt steidz. Lāsteka raud kā bez prāta.Vai asaras beigsies reiz? Pie kājām tai liela lāma, Bet slapjums tik rit un rit. Lāsteka, paliec rāma! Tā negaidot zemē krīt. Vēl iemirdzas saules staros, Vēl pēdējā lāse rit, Tad gluži kā spožs ledus zobens Lāmai ieduras viducī.Smaida MaskinaPūpolītsMazs pūpolīts no brūnās čaulasizbāzis savu gaišo galvu,pret sauli pavēris savu pūkaino vaigu, lepni smaida.Kaut vēl tik februāra sākums…Bet tas jau pavasari gaida.Klāt arī Valentīndiena,Tā sauktā tautā – mīlētāju diena,Kaut arī aukstums gaisā turas.Ļauj lai pūpolīts kaut arī sīks, bet uzplaukst!Ļauj lai pavasarim tas ar aci miedz…Priecāties līdzi viņa lepnumam un drosmei,Tev it kā to neviens neliedz…Lai pazūd saltums un aukstums!Ielaid mīlestību sirdī!Ielaid, lai tā atkūst! Kā pavasaris silts!
