Mazākumtautību bērni valsts valodu guži labi var apgūt, kopā ar latviešu skolēniem apceļojot Vidzemi un iepazīstot novada kultūrvēsturi.
Mazākumtautību bērni valsts valodu guži labi var apgūt, kopā ar latviešu skolēniem apceļojot Vidzemi un iepazīstot novada kultūrvēsturi.
To šomēnes pierāda Eiropas Savienības PHARE programmas ietvaros ar Starptautiskā Integrācijas fonda atbalstu izveidotās nometnes dalībnieki.
Nometnē ir vairāki Valkas pamatskolas audzēkņi un Krāslavas, Jēkabpils, Rēzeknes un Daugavpils poļu mācību iestāžu skolēni.
Darbības zona — visa Vidzeme
Projekta koordinatore Daugavpils poļu vidusskolas skolotāja Marija Beļska informē, ka nometnes dalībnieku darbības zona ir visa Vidzeme ar bāzes vietām Madonas rajona Lauterē, Valmierā, Strenčos un Valkā. “Nometne ir izveidota ar mērķi pilnveidot valsts valodas zināšanas, tādēļ skolēnu kolektīvā ir gan poļu, gan latviešu bērni. Kopā iepazīstam vietas, kurās ir izteikta latviskā kultūrvide. Esam bijuši Madonas rajonā, Vidzemes jūrmalā, Cēsīs un vairākās citās vietās. Pašlaik nometnes darbs tuvojas nobeigumam un atrodamies Valkā. Pilsētas apkārtnē vairāk esam iepazinuši Ērģemes pagastu, kur mums piedāvāja naktsmājas,” stāsta M. Beļska.
Ekskursijas gandrīz katru dienu
Nometnes skolotāja Dzintra Skrūzmane piebilst, ka kultūrvides iepazīšana lielākoties notiek ekskurijās. “Mēs ļoti bieži dodamies uz dažādām Vidzemes vietām. Pamatīgi iepazinām Vidzemes jūrmalu, Straupi, Cēsu pilsētā apmeklējām pilsdrupas, bijām pie Sietiņieža, Bīriņu pilī, bet Vijciemā bērniem ļoti interesanta šķita čiekuru kalte,” stāsta Dz. Skrūzmane. Nometnieki brauca arī uz gluži eksotiskām vietām dabā. Daudzi atzīst, ka ļoti paticis vērot putnus pie ezeriem Sedas purvos. Vairāk par seno latviešu tradīcijām bērni uzzināja Valkas novadpētniecības muzejā. “Tas bija īpašs objekts. Mums piedāvātais uzziņu materiāls un eksponātu klāsts bija tik liels, ka nometnes pedagoģe Ingrīda Višņevska par redzēto muzejā nolēma izveidot atsevišķu stendu. Daļa bērnu pirmo reizi redzēja dzirnakmeņus, starp kuriem mūsu senči mala graudus. Skolēni paši vēlējās pagriezt akmeņus, lai pārliecinātos, cik šis darbs grūts,” iespaidos dalās Dz. Skrūzmane.
Tā kā lielai daļai poļu bērnu vecāki ir katoļticīgi, nometnes vadītāji skolēnus pa ceļam centās ievest arī visās katoļu baznīcās. Sevišķi interesanta ekskursantiem šķitusi Smiltenes katoļu baznīca. “No Latgales daudzu bērnu vecāki katru gadu dodas svētceļojumā uz Aglonu. Mēs svētceļojuma laikā bijām šeit, tādēļ lūgšanu noskaitījām Smiltenes baznīcā,” saka M. Beļska. Viņa skaidro, ka bērni visu laiku savā starpā sarunājas latviski, kā arī klausās gidu sniegto informāciju latviešu valodā. Pēc skolotājas domām, tādi apstākļi ļoti labi palīdz uzlabot valsts valodas prasmi. “Lai pilnīgotu valodas zināšanas, bērni iestudēja teātra uzvedumu “Gadalaiku kāzas”, ko rādīja Ērģemes pamatskolā.
Gūst atziņas profesionālajā orientācijā
Otrs nometnes mērķis bija redzesloka paplašināšana profesionālajā orientācijā. “Bērni tikās ar Valkas ugunsdzēsējiem, redzēja, kā uz robežas strādā robežsargi, iepazinās ar pavāru darbu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, kuros mēs pusdienojām. Daudz interesanta par meža izaudzēšanu pusaudži uzzināja Strenču kokaudzētavā,” stāsta M. Beļska. Dz. Skrūzmane piebilst, ka ugunsdzēsēji skolēniem sniedza vērtīgu informāciju par uguns bīstamību. “Pēc manām domām, pusaudžiem bija noderīgi uzzināt, kā, rīkojoties ar uguni, parūpēties pašiem par savu drošību, kā arī par sekām, kādas var rasties pēc neuzmanīgi nosviesta sērkociņa sausā zālē,” apliecina Dz. Skrūzmane.
Nometnes beigu posmā bērni pārbaudīja orientēšanās spējas nakts trasē pie Ērģemes.
Visas ekskursijas un citi pasākumi bērniem bija par brīvu.
Skolēni par piedzīvoto nometnes laikā ir sajūsmināti. “Es pirmo reizi tik pamatīgi izbraukāju Vidzemi un tik daudz redzēju. Visinteresantākās man šķita Cēsu pilsdrupas,” stāsta Valkas pamatskolas audzēknis Nauris Konstants.
