Iznāciens uz prožektoru izgaismotās skatuves daudzmiljonu Eiropas televīzijas auditorijas priekšā ir pagājis. Zvaigžņu mirklis pieder pagātnei.
Iznāciens uz prožektoru izgaismotās skatuves daudzmiljonu Eiropas televīzijas auditorijas priekšā ir pagājis. Zvaigžņu mirklis pieder pagātnei.
Smiltenes tīņu grupas “Kids 4 Rock” dalībniekiem turpinās parastā ikdiena, no kuras uz vairākiem mēnešiem viņus izrāva uzvara 3. Eirovīzijas bērnu dziesmu konkursa nacionālās atlases finālā.
Monta Beļinska, viņas brālis Edijs, Zane Ošiņa un Daniēls Groza pēkšņi kļuva par citu pusaudžu elkiem, uz tīņu auditoriju vērsto žurnālu un televīzijas raidījumu medījumu, par producentu uzmanības objektu un vēl vairāk — par Latvijas seju 3. starptautiskajā Eirovīzijas bērnu dziesmu konkursā.
Mums tāpat par viņiem prieks
Saikne ar popmūzikas pasauli viņiem pašlaik nav pārtrūkusi. Grupa “Kids 4 Rock” ieraksta savu pirmo albumu. Tajā būs pašu sacerētas dziesmas. Četras jau ir kārtībā.
Iespējams, savus aizbildņus arī turpmāk neaizmirsīs viņu muzikālais “krusttēvs” Mārtiņš Freimanis. Tieši viņš nolūkoja Montu bērnu popgrupas “Okay” 10 gadu jubilejā Smiltenē. Tālāk tapa Daniēla un Montas sacerētā dziesma “Es esmu maza, jauka meitene”. Eirovīzijas bērnu dziesmu konkursa nacionālās atlases finālā skatītāji “jaukajai meitenei” deva visvairāk balsu un piešķīra ceļazīmi uz lielo konkursu Beļģijas pilsētā Haseltā.
Nedēļa Beļģijā ir pagājusi. Pusaudži ir atpakaļ mājās.
“Bērniem tagad jāmācās. Savu viņi ir padarījuši. Arī 11. vieta ir liels sasniegums. Skatījos, ka daudzi mazie dziedātāji bija gandrīz profesionāļi, mūzikas skolu audzēkņi. Mūsējie ko varēja, to izdarīja,” pārdomās dalās Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas direktores vietniece Vija Sokolova.
Monta (11 gadu), Daniels (13 gadu) un Edijs (12 gadu) mācās šajā skolā, Zane (11 gadu) — Variņu pagasta Ķempu pamatskolā.
“Tas nekas, ka viņi dabūja 11. vietu. Mums tāpat par viņiem ir prieks. Dziesma ir laba, un es pat domāju, ka viņiem būs trešā vieta,” stāsta sestklasniece Eva Elksne no Trīs pakalnu pamatskolas.
Eva nedomā, ka “Kids 4 Rock” dalībniekiem slava sakāpusi galvā. “Viņi ir tādi paši kā agrāk. Protams, skolā viņi ir populāri, kopš piedalījās Eirovīzijā un dabūja Ventspilī pirmo vietu.”
Redzot bērnus uz skatuves, apraudas
Uz interviju “Ziemeļlatvijas” redakcijā ierodas Daniēls, Edijs un Montas un Edija mamma Ligita Beļinska. Monta ir sasirgusi — sāp kakls un ir paaugstināta temperatūra. Zane dzīvo Variņos un uz interviju Smiltenē netiek.
Smiltenes tīņu grupa “Kids 4 Rock” ar iegūto 11. vietu Eirovīzijas bērnu dziesmu konkursā jau ir samierinājusies.
“Es domāju, ne bērni, ne mēs, pieaugušie, necerējām uz labāku vietu,” tagad saka Montas un Edija mamma.
Tas, ka spicē neiekļuvušajiem dziedātājiem pēc rezultātu paziņošanas lija asaras, ir normāla reakcija. Taču dažu valstu pārstāvjiem kaislības esot bijušas vēl spēcīgākas. “Raudāja daudzi, bet pāris mammu pat noģība. Viņas aizveda projām ātrā palīdzība,” par to, kas vēlāk notika zālē un ko nerādīja televīzija, stāsta Ligita.
Pateicoties Smiltenes pilsētas domes dāvinātajām aviobiļetēm, visu “Kids 4 Rock” dalībnieku mammas konkursā bija kopā ar saviem bērniem.
Lielākais stress bija ģenerālmēģinājumā, kad zālē bija publika, tāpat kā koncertā, stāsta Ligita. “Bērni izskatījās ļoti satraukti. Montiņai pat drusku trīcēja balss no uztraukuma. Otrajā dienā viņi drosmīgi saņēma sevi rokās. Abas ar Zanes mammu pat apraudājāmies, kad ieraudzījām savus mazos bērniņus ejot pa skatuvi. Pēc tam atslābinājāmies, nomierinājāmies. Ir milzīgs prieks un lepnums par saviem bērniem, par to, kā viņi pārstāvēja Latviju, neskatoties uz rezultātu. Arī Mārtiņš Freimanis un Latvijas televīzijas darbinieki ir apmierināti.”
Monta tālruņa sarunā vēlāk atzīs, ka tiešraidē izpildītās dziesmas laikā viņu sasmīdināja netālu no skatuves stāvošie zēni. Viņi svilpa Zanei un sauca “jo – ho!”. Tas izskatījās smieklīgi, un Monta vienu brīdi neskatījās kamerā, jo uzmanību novērsa fani.
No limuzīna — uz sarkana paklāja
Beļģijā pavadītā nedēļa Smiltenes pusaudžu grupai “Kids 4 Rock” bija piedzīvojums, kāds gadās varbūt tikai reizi mūžā un ko citi varbūt nepiedzīvo nekad.
Piecu dienu laikā smiltenieši sniedza vairākas intervijas. Haseltas televīzija par viņiem veidoja sižetu. Vienā dienā bija ekskursija uz Briseli, citā — iejušanās zvaigžņu lomās. “Tas bija piektdien vakarā,” atceras Daniels. “Mums deva iespēju justies kā īstām zvaigznēm. Vizināja ar limuzīniem. Pēc tam gājām pa sarkanu paklāju. Visapkārt cilvēki kliedza, sniedza rokas. Mūs ieveda zālē, kur bija diskotēka. Beigās ielaida iekšā fanus, un tad vairs nebija vietas.”
Trīs dienas Haseltā pagāja mēģinājumos. Brīvi bija tikai vakari. Tajos konkursa dalībnieki atpūtās diskotēkās. Tie, kuri vēlējās, pievērsās karaoke. “Sākumā dziedāja Edijs ar meitenēm. Vēlāk arī es nodziedāju daudzas pazīstamas dziesmas no “Nirvanas”,” stāsta Daniēls. “Nirvana” ir viņa mīļākā grupa. “Visa zāle bija pārsteigta par to, ka mūsu bērni karaoke dzied citas dziesmas, jo pārējie izpildīja tikai savējās,” piebilst Ligita.
Eirovīzijas konkursa dalībnieki paši drīkstēja izvēlēties ekskursijas maršrutu. Smilteniešu lēmums bija par labu Briselei. “Kids 4 Rock” devās uz mūzikas instrumentu muzeju, pēc tam ēda slavenās Briseles vafeles. “Vispirms ir bieza vafeles kārta, tad bieza zemeņu kārta, tad bieza šokolādes kārta, tad putukrējums un virsū šokolāde,” komentē Edijs.
Briselē pusaudži izstaigāja suvenīru ielu, apskatīja slaveno čurājošo puisēnu, kurš tobrīd bija ietērpts Eirovīzijas tērpā — baltā kreklā ar Eirovīzijas emblēmu un šortos.
Notika arī iepirkšanās tūre. Konkursa organziatori parūpējās, lai Eirovīzijas dalībnieki varētu iepirkties veikalos ar atlaidēm. Daniēls un Edijs tika pie jaunām ģitārām. “Iepirkāmies daudzos veikalos ar milzīgām atlaidēm. Televīzija ne tikai sedza uzturēšanās izdevumus, bet arī deva bērniem komandējuma naudu. Iznāca gan ģitārām, gan daudzām drēbēm,” stāsta Ligita.
Vislabākie draugi — maltieši
3. starptautiskais Eirovīzijas bērnu dziesmu konkurss notika milzīgā hallē netālu no Haseltas. Pirmie mēģinājumi tajā, milzīgā skatuve un neona gaismas Montai visvairāk palika atmiņā no Beļģijā pavadītās nedēļas. To meitene atklāj tālruņa sarunā. Viņa šonedēļ cītīgi ārstējas, lai svētdien varētu spēlēt Smiltenē muzikālajā izrādē “Mēnestiņa stāsti”, kur saņēmusi divas galvenās lomas.
Ligita raksturo Haseltu kā mazu, skaistu pilsētu ar šaurām bruģētām ielām, maziem veikaliņiem un augstām mājām, kas apaugušas ar vairākiem stāviem zemes dārdzības dēļ.
Šai Beļģijas pilsētai Eirovīzijas dziesmu konkurss bija liels notikums. “Sestdien un svētdien pilsētā uz trotuāriem bija izritināti sarkani paklāji. Visur bija karogi. Koncerts notika sporta hallē, kas atrodas apmēram 10 minūšu brauciena attālumā no Haseltas. Pārsteidza, ka visapkārt hallei bija remonts, izrakņāta zeme un dubļi. Taču iekšā bija iespaidīgi — pamatīgs plašums un tribīnes vairākos stāvos. Koncertu esot noskatījušies aptuveni 8500 cilvēku. Cik zinu, ieejas biļete maksāja apmēram 40 eiro,” stāsta Ligita.
Konkursa dalībniekiem bija iespēja iepazīties diskotēkās. Smiltenieši sadraudzējās tikai ar pusaudžiem no Maltas un Norvēģijas, jo dzīvoja ar viņiem vienā viesnīcā. Daudz plašākā apritē aizgāja Smiltenes domes iedotie suvenīri. Konkursa dalībnieki dāsni cits citu apdāvināja ar diskiem, fotogrāfijām, T – krekliem, bukletiem, konfektēm un citām mazām dāvanām.
Draudzība ar maltiešiem ir vēl viena lieta, kas Montai Eirovīzijas konkursā patika vislabāk. “Dzīvojām vienā stāvā. Vakaros kopā spēlējām mēmo šovu, smējāmies, lēkājām pa gultām. Bija jauki, ka tik labi sadzīvojām,” priecājas Monta.
Tīņu grupu “Kids 4 Rock” uz konkursu pavadīja Latvijas TV darbinieki, Mārtiņš Freimanis un menedžeris Mareks Bērents.
Ligita grupas vārdā viņiem velta vislabākos vārdus. “Kad runa ir par darbu, Mārtiņš ir stingrs un prasīgs skolotājs. Mareks Beļģijā bērniem bija kā tēvs. Appuišoja viņus un pienesa visu, kas vajadzīgs.”
“Man nekad nepietiek, neapnīk…”
Kas notiks tālāk ar Smiltenes tīņu grupu “Kids 4 Rock”, rādīs laiks. Tās dalībniekiem ir daudzpusīgas intereses. Nav teikts, ka tieši mūzika gūs virsroku.
Monta darbojas arī bērnu dramatiskajā pulciņā. Viņai patīk dzeja un stāsti. Zane aizrāvusies ar sporta dejām. Edijam patīk datori.
Mani visvairāk pārsteidz Daniēls, faktiski tas, ko par viņu uzzināju, aplūkojot pusaudža profilu interneta portālā www. draugiem.lv. Tās rindas, kurās Daniēls iepazīstina ar sevi, būtībā ir laba, spēcīgi uzrunājoša dzeja.
Ar Daniēla atļauju saīsinātā variantā publicējam daļu no šī teksta. Tas sniedz netiešu atbildi, kādi ir cilvēki, kuri iekļūst radošajā pasaulē, vai viņi būtu mūziķi, mākslinieki vai dzejnieki.
Daniēls par sevi: “Man nekad nepietiek, neapnīk, ir auksti, par dārgu, par lielu, par īsu, par maz mīlestības, sapratnes. Ja kādreiz mani pamanāt, nenāciet man klāt, man ir grūti, man ir skumji, man ir sāpīgi, man ir par smagu, man vajag kādu no jums, lai jūs man palīdzētu…
Intereses: NIRVANA, gulēšana, satikšanās ar cilvēkiem, slinkošana, HOSIELA, sāls uz brūcēm, dakteri bez advokātiem, protams, pretējā dzimuma pārstāves. DRAUGI, mazliet ģimene, biki laimes, ceļasoma, labs laiks, atpūta, skūpsts, sāpes, KEDAS, dzīves jēga.
Citiem iesaku: paļauties uz sevi un dzīvot, neko nenožēlojot. Ceļot. Klausīties labu mūziku. Pastāvēt par sevi, tas ir pats galvenais…”
