Lauku mājās “Donas” Blomes pagastā jau septīto sezonu darbu uzsāk Rūķu piparkūku darbnīca. No 6. decembra līdz pat nākamā gada janvārim ik dienu ķēķī rosīsies rūķi, gaisā virmos piparkūku smarža un skanēs tuvu un tālu ciemiņu smiekli. Tā ir vieta, kur cilvēkiem patīk atgriezties vēl un vēl, tāpēc pēdējos gados “Donu” saimniece Ilze Briede vairs publiski neraklamē piedāvājumu.
“Tāpat kā Ziemassvētku vecītim, arī rūķiem pirms svētkiem nav brīvdienu. Ja nu vienīgi 6. un 7. decembrī varam uzņem papildus kādu grupu, bet no 8. datuma visas darba dienas un arī brīvdienas būs darba pilnas. Tālākie ciemiņi pieteikušies no Pēterburgas un Maskavas, ciemos brauks arī no Saldus, Rīgas, Cēsīm, Valmieras, Smiltenes novada un vēl daudzām citām vietām,” stāsta Rūķu piparkūku darbnīcas galvenā rūķīte I. Briede.
Bērni pārliecinās par rūķu īstumu“Donu” saimniecei vaicājām, kas, viņasprāt, ir tas īpašais, ar ko ik gadu Rūķu piparkūku darbnīcai izdodas piesaistīt tik daudz apmeklētāju. “Te viss notiek pa īstam. Bērnus ir ļoti grūti apmānīt. Viņi uzreiz atšifrē, ka tu fleitē vai tēlo. Lai strādātu ar bērniem, visam tiešām jābūt pa īstam. Mums ir kārtīgs tusiņš ar rūķiem, kopīga piparkūku cepšana, tās vēstures izzināšana un rotaļas,” stāsta I. Briede.I. Briede joprojām ar smaidu uz lūpām atceras divu zēnu sarunu pirms gada. Kamēr citi bērni pie lielā galda ķēķī gatavoja piparkūkas, divi puikas, nostājušies stūrī, strīdējās par to, vai šie rūķi patiešām ir īsti vai tomēr nav.Viens no viņiem apgalvoja, ka šitas ir riktīgi īsts rūķis, bet otrs strīdējies pretī. Viņaprāt, rūķi esot krietni mazāki. Tad abi sprieduši, ka varbūt tomēr “Donās” rūķi ir palielinājušies, jo viņi prot visādas brīnumainas lietas. “Un tad viens zēns iesaucās, paskaties, paskaties uz šito rūķi, viņam ir tādas ausis, kādas cilvēkiem nav. Patiesībā jau tā bija tikai vienkārša meitene,” kuriozo gadījumu atceras I. Briede.Saspringtā darba grafika dēļ ir arī gadījies, ka dēlam uz skolu pakaļ aizbraukusi rūķu tērpā.
Svarīga ir kvalitāteTieši tāda Rūķu piparkūku darbnīca kā Blomes pagastā Ziemassvētku gaidīšanas laikā citviet Latvijā nav. “Esmu dzirdējusi, ka Piebalgā būs kaut kas līdzīgs. Daudzi Latvijā ir mēģinājuši, bet nav noturējušies. Tas nav tā vienkārši uzvilkt rūķu tērpu un viss aizies, tas ir kārtīgs darbs, kas jāatstrādā līdz pēdējai niansei. Cenšamies, lai viss būtu ļoti garšīgi, kvalitatīvi un lai ikvienam, atverot mūsu nama durvis, rastos šī gaišā Ziemassvētku sajūta. Tikpat ļoti svarīgi mums ir, lai katra grupa justos gaidīta, nevis, ka pēdējie nāk iekšā un nevar saprast, kas te notiek,” saka I. Briede.Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas 4.b klases audzinātāja Inta Purgale pirms vairākiem gadiem Rūķu piparkūku darbnīcu Blomes pagastā apmeklēja kopā ar savu iepriekšējo audzināmo klasi. Gūtie iespaidi par piedzīvoto joprojām ir saglabājušies. “Atceros, ka tur viss bija ļoti interesanti. Pie Ziemassvētku eglītes bērni uz tapetes ruļļa rakstīja Jaunā gada vēlējumus, no dzijas sēja mezgliņus ar blēņām, ko pēc tam sadedzināja. Kamēr viena daļa grupiņas bērnu cepa piparkūkas, otri apgleznoja māla zvaniņus. Spilgti atmiņā palikusi piparkūku mīklas dalīšana un miltu bēršana. Tas bija kārtīgs piparkūku jampadracis, ko bērni izbaudīja no sirds. Vēl dziedājām dziesmas, gājām rotaļās un ēdām rūķu īpašo zupu. Cerams, ka šogad arī viss notiks tikpat azartiski,” saka I. Purgale. Jau tagad Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas 4.b un 4.c klases skolēni ir gatavi piedzīvot brīnumus un uz “Donām” dosies 12. decembrī.Uz Rūķu piparkūku darbnīcu ierodas ne tikai skolas vecuma bērni, brīnumu alkst arī pieaugušie. Arī viņi labprāt piesakās uz piparkūku cepšanu, vēlas atraisīties un sajust svētku burvību. Šoziem liela interese esot no ārstu kolektīviem. Izrādās, ka, tieši pieaugušo rosināta, I. Briede savulaik aizsākusi cept piparkūkas. Pirms septiņiem gadiem “Donās” uz maizes cepšanas programmu kopā ar saviem bērniem ieradušies kāda Rīgas arhitektu biroja darbinieki. Vēlāk viens no viņiem piezvanījis un izteicis vēlmi paciemoties vēlreiz Ziemassvētku laikā ar piebildi, ka šoreiz maizes cepšanas vietā varētu izdomāt kaut ko citu. “Idejas bija dažādas, bet kas gan Ziemassvētku laikā var būt aktuālāks par piparkūkām. Vienojāmies par datumu, piekodināju, ka līdzi visiem jāņem rūķu cepures un priekšauti. Viņi nezināja, uz ko īsti brauks, taču pilnībā paļāvās,” pirmsākumus Piparkūku rūķu darbnīcai atceras I. Briede.
Kad dara labu, ir gandarījumsLai arī lielā noslogojuma dēļ rūķi piekūst, gandarījums par paveikto ir ikreiz, kad ciemiņi projām brauc priecīgi un starojoši, bērni ķeras ap kaklu un fotografējas. “Vēl lielāks prieks, ka cilvēki atgriežas, brauc pavisam jauni pēc ciemiņu ieteikuma. Pārņem laba sajūta, ka esi cilvēkiem darījis labu,” sajūtas atklāj lauku māju saimniece.Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Sanda Veismane saka: “Mēs pilnīgi noteikti varam lepoties gan ar maizes, gan Rūķu piparkūku darbnīcu. Principā aktīvā tūrisma sezona pamatā ir vasarā, tāpēc ir prieks, ka tūrisma uzņēmēji domā, kā to pagarināt un daudzveidot. “Donās” piedāvātais produkts ir pilnvērtīgs, kvalitatīvs, aizraujošs, ar piedzīvojuma garšu un savu “odziņu”.”
